Kā un kāpēc Sarkandaugavā tika pārdots kultūras nams Draudzība?

Šonedēļ, ar medijos izplatīto preses relīzi, nāca skaidrība, kas turpmāk atradīsies kultūras namā "Draudzība", Sarkandaugavā, Tilta ielā 32. Tiesa gan - nu jau bijušo kultūras namu, jo 2011. gadā Rīgas Dome, tās mēra Nila Ušakova un vicemēra Aināra Šlesera (vēlāk Andra Amerika) vadībā, šo 1888. gadā arhitekta Konstantīna Pēkšēna projektēto Pavasara biedrības ēku, izsolē par 230 tūkstošiem latu pārdeva privātam uzņēmumam "MRF Mājoklis". Kā stāsta "LNK Properties" komerciālo nekustamo īpašumu departamenta vadītājs Pāvels Broitmans [1], turpmāk ēkā atradīsies pārtikas veikals RIMI, kā arī daži citi veikaliņi un pasta stacija.

Vēstures mēslainē uz mirkli atstāsim nostāstus par pagājušā gadsimta sākumā rīkotiem un plaši apmeklētiem pasākumiem un "kungu vakariem", par "šeika" vakariem septiņdesmitajos un diskotēkām, koncertiem un teātra pasākumiem - astoņdesmitajos. Kultūras iestāde darbojās līdz 2009. gadam un, tad vienu jauku dienu tā Rīgas domei kļuva nevajadzīga. Šoreiz pievērsīsimies ēkas liktenim laika posmā no 2006. līdz 2013. gadam.

Rīgas domes 2006. gada 16. maija saistošo noteikumu Nr .44 pielikumā par Rīgas pilsētas pašvaldības īpašuma privatizācijas fonda līdzekļu izlietojuma programmu 2006. gadam (mērs - Aivars Aksenoks (JL)) redzams, ka bija paredzēti 35 tūkstoši latu kultūras nama "Draudzība" ēkas Tilta ielā 32 rekonstrukcijas tehniskā projekta atkārtota saskaņošanai. Tanī pat dokumentā redzams arī, ka tika ieplānoti 190 tūkstoši kultūras nama "Ziemeļblāzma" (Vecmīlgrāvī) renovācijas projekta izstrādei. Šīs ir teju pēdējās liecības par Rīgas domes vēlmi un ieceri šo vēsturisko ēku atjaunot.

Andris Ameriks līdz tika iecelts mēra vietnieka amatā, kādu laiku (kopš 2005. gada?) darbojās attīstības komitejā, savukārt, pēc tam kad amatu zaudēja, kļuva par  īpašumu un privatizācijas komitejas vadītaju. Šajā viņa darbības posmā presē izplatījās ziņas par Amerika iespējamo korumpētību [5]. 2009. gadā Ameriks no LPP/LC saraksta tika atkārtoti ievēlēts Rīgas domē. Viņš saglabāja amatu īpašumu komitejas priekšgalā, savukārt 2010. gadā, kad viņa partijas biedrs Ainārs Šlesers tika ievēlēts Saeimā, Ameriks ieņēma vakantos Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētāja un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka krēslus.

2009. gada vasarā līdz ar "Saskaņas centra" un "Latvijas Pirmās partijas" ievēlēšanu Rīgas domē, mainījās arī kultūras un publisko telpu izmantošanas akcenti. 2009. gada 10. decembrī Rīgas dome bez īpašas publicitātes nodeva privatizācijai kultūras nama "Draudzība" ēku. 2010. gada 28. decembrī mutiskajā izsolē ar sākumcenu 372 tūkstoši latu mēģina to pārdot, bet nesekmīgi. Nesekmīgi beidzās arī otrā izsole 2011. gada 15. februārī ar sākumcenu 297 tūkstoši latu. Ar trešo piegājienu, 2011. gada 13. aprīlī ar sākumcenu 230 tūkstoši latu, to beidzot pārdeva. Pretendentu skaits nav zināms, taču ja pretendents bijis viens (MRF Mājoklis), visticamāk tika pārdots par cenu, kas tuva sākotnējai izsoles cenai.

No dokumenta varam secināt, ka kultūras namam ir bijis izstrādāts rekonstrukcijas (nevis renovācijas!) plāns, kurš turklāt kaut kad pat ir bijis saskaņots, ja reiz 2006. gadā bija vajadzība projektu pārskaņot. Iespējams, ka SIA "MRF Mājoklis", kurš izsolē iegādājās k/n "Draudzība" ēku, ir izmantojis Rīgas domes (par nodokļu maksātāju naudu) jau izstrādāto rekonstrukcijas projektu. RD Būvvaldes padomes sēdes 2012.gada 10. maija darba kārtībā redzams, ka tika izskatīts "MRF Mājoklis" attīstības priekšlikums par tirdzniecības centra rekonstrukciju un jaunbūvi (projektu grupas kods RR2 un J1) Tilta ielā 32. Kā projektētājs norādīts - SIA "Sarma & Norde Arhitekti". Savukārt, jaunbūves (angāra?) projektētājs - SIA "ILEX Projekts"

2012. gada 28. jūnijā pēc "Sarkandaugavas attīstības biedrības" priekšlikuma ēkai tika piešķirts vietējās nozīmes kultūras pieminekļa statuss. Līdz ar to, ēkai bija jāsaglabā: apjoma telpiskais risinājums pilsētvidē, fasāžu arhitektoniski dekoratīvais risinājums un apdare, vēsturiskās būvkonstrukcijas un būvgaldniecības izstrādājumi.

Projektētājs

Uzņēmums "Sarma & Norde Arhitekti" dibināts 1993. gadā. Uzņēmuma īpašnieki Visvaldis Sarma un Jānis Norde. Uzmanību piesaistīja kāda nejauši uzieta 2011. gada publikācija [2], kurā Visvladis Sarma klāsta savu redzējumu:

 "Rīga ir tipiska «sarūkošā pilsēta», tāpēc ir jādomā par centra apbūves intensifikāciju un pēc iespējas ātrāk jāaizmirst dažādi nomaļu attīstības projekti ." 

Abi kungi darbojušies arī maz dzirdētajā SIA "RIXSN", kura vēlāk likvidēta, un kopš 2011. gada 30. novembra kopā ar vēl 3 valdes locekļiem ir SIA BALTIC CONSTRUCTION CONSULTANCY valdē. Interesants fakts, ka 2002. gadā Jānis Norde ziedojis visai prāvu summu Aināra Šlesera partijai "Latvijas Pirmā partija".

Īpašnieki

K/n "Draudzība" pašreizējais ēkas īpašnieks ir SIA "MRF Mājoklis". RD būvvalde 2013. gada 4. februārī tai izsniedza atļauju ēkas rekonstrukcijai un jaunbūvei. Rīgas domes Apstādījumu saglabāšanas komisijas ar 2013. gada 2. jūlija lēmumu Nr.17 SIA "MRF Mājoklis" atļāva izcirst: 1 kļavu, 2 gobas, 2 bērzus, 1 zirgkastani, 5 liepas un 9 krūmus. Par to nosakot zaudējumu atlīdzinājumu 3165,60 latu apmērā.

SIA "MRF Mājoklis" dibināts 1992. gadā, tiesa gan kā SIA "Alojas centrs". Kādu laiku tās valdē figurēja Boriss Rozentāls, bet līdz 2012. gada 25. maijam Anna Gulbe. Pašreiz vienīgais tās valdes loceklis ir Artjoms Milovs.

Artjoms Milovs ir vēsturiski pabijis valdē daudzos uzņēmumos. Īpaši jāuzsver LNK Group māteskompānija, zem kura apvienoti LNK Industries, LNK Engineering un LNK Properties. Pētot valdes sastāvu, neatstāj sajūta, ka tas ir ģimenes uzņēmums, jo valdē bez Artjoma Milova ir Nataļja Milova un Vadims Milovs, bet valdes priekšsēdētājs 1947. gadā dzimušais Aleksandrs Milovs. Zīmīgi, ka visi ir dāsni Aināra Šlesera "Latvijas Pirmās partijas" atbalstītāji, līdz pat 2011. gadam, kad partija nevēloties atmaksāt pārtērēto pus miljonu latu, tiek likvidēta.

2008. gadā saistībā ar VID atklāto 13.6 miljonu latu legalizācijas shēmu aizdomu ēna krīt arī uz AS "Latvijas tilti". Rīgas fondu biržas dati liecina, ka "Latvijas tiltu" padomē ir Aleksandrs Milovs, Vadims Milovs, Boriss Rozentāls, Oļegs Burovs, Andrejs Subočs, bet valdes priekšsēdētājs ir Sergejs Brovkins un tajā darbojas Vladimirs Muhomors un Regīna Vitrjaka. Zīmīgi, ka Boriss Rozentāls kādu brīdi bijis arī MRF Mājoklis valdes loceklis, bet Oļegs Burovs patreiz ir Rīgas domes īpašumu departamenta direktors un Saskaņas centra biedrs.

2012. gada 17. novembrī AS Latvijas tilti prokūrists Artjoms Milovs Rīgas mēram Nilam Ušakovam pasniedza dāvinājumu pilsētai - Vanšu tilta apgaismojuma projektu "Vanšu tilta gaismas stīgas". Uz ko Nils Ušakovs (cerams bez zemteksta) piebilda: " tas ir labs piemērs citiem  uzņēmumiem ".

LNK Properties direktoru Pāvelu Broitmanu ar Artjomu Milovu vieno gan vairāki uzņēmumi, kuros tie viens otru ar apbrīnojamu regularitāti nomainīja valdēs, gan abu aizraušanās ar futbolu. Savukārt, ar nelaiķi Borisu Rozentālu darbība SIA "Baltijas loģistikas parks (BLP)", kur tie tāpat viens otru nomainīja valdē. Arī Pāvels Broitmans 2009. gadā bijis dāsns Aināra Šlesera "Latvijas Pirmās partijas" atbalstītājs.

Interesants, bet ar tēmu nesaistīts fakts: SIA "LNK Industries" 2013. gada 4. februārī (kas pilnīgi nejauši sakrīt ar būvatļaujas izsniegšanu k/n "Draudzība" rekonstrukcijai) uzvarēja iepirkuma konkursā par tehnoloģisko iekārtu atbalsta metāla konstrukciju iegādi SIA "Riga fertilizer terminal". [3]

Avoti:

[1] http://abc.lv/?article=sarkandaugavas-tirdzniecibas-centra-draudziba-investeti-25-miljoni-eiro
[2] http://www.db.lv/ipasums/nekustamais-ipasums/arhitekts-riga-jaattista-pilsetas-centrs-un-jaaizmirst-par-nomalem-237518
[3] http://www.db.lv/razosana/transports-logistika/riga-fertilizer-terminal-ieperk-materialus-mineralmeslu-terminala-buvei-kundzinsala-387341
[4] http://www.sarkandaugavai.lv/2012/05/bez-kulturas-sarkandaugava/
[5] http://lv.wikipedia.org/wiki/Andris_Ameriks