Viens no izaicinājumiem katram, kurš uzstājas auditorijas priekšā, ir saglabāt mieru, runāt pārliecināti, ieinteresēt auditoriju un noturēt tās uzmanību. Nereti emocijas, neērtības sajūta vai doma, ka tevi tagad visi vērtē, traucē koncentrēties uz saturu. Vairākas vērtīgas atziņas smēlos no Oskara Priedes semināra LTRK.
Pateicot atsauksmēm un diezgan plašai reklāmas kampaņai sociālajos tīklos, šogad nolēmu apmeklēt vienas dienas konferenci Subject:Creativity, kas bija veltīta četriem aspektiem - identitāte, vieta, robeža un cilvēks. Vilināja arī doma pabūt jaunuzceltajā koncertzālē Lielais Dzintars Liepājā. Uzreiz jāsaka, ka neskatoties uz plāniem palikt ilgāk Liepājā, ap pusnakti biju atpakaļ Rīgā. Kāpēc tā, par to tālāk sīkāk.
Grāmatā daudzviet uzsvērts, ka pareizas dikcijas veidošanai jāpievēršas kopš pašas bērnības, gan nesasteidzinot bērna balss attīstības procesu, gan mudinot nepārņemt nepareizas izrunas modeļus. Ar pieaugušajiem ir grūtāk, jo mums nav jāmācās no jauna runāt, bet gan jālauž gadiem izstrādājušos runas paradumus. Un vaiiii, cik tas ir sarežģīti!
Pirms gada, kad iegādājos šo Radislava Gandapasa grāmatu, neienāca pat prātā, ka šogad man būs tā laime pabūt viņa vadītajā treniņnodarbībā Maskavā. Toreiz uzrunāja grāmatas apakšvirsraksts „Desmit nodaļas par to, kā gūt un sagādāt maksimālu prieku un baudu, uzstājoties publiski”, tagad fascinēja autora spēja veselu dienu auditoriju noturēt maksimālās ieinteresētības pakāpē.