Kā mazināt uztraukumu publiskā runā

Tieši nākamajā dienā bija jāuzstājas ar tādu pagarāku prezentāciju par sevi un savu biznesu kontaktu rītā. Apmeklētais seminārs lieti noderēja, jo varēja vēlreiz atsvaidzināt zināšanas par ķermeņa valodu publiskās runas laikā. Bet visvairāk man noderēja iedrošinājumi un praktiski padomi, kā sakārtot domāšanu, lai emocijas netraucē. Jo, kā zinām, viss sākas galvā.

Sākumā ir doma, tad emocijas, seko rīcība, darbība vai vārdi un rodas sekas, rezultāts. Tad, kad neesi apmierināts ar rezultāti, kļūdīgi ir ķerties pie savu darbību, rīcības vai vārdu analīzes. Jārok dziļāk, jāsāk analizēt domas, kas tajā brīdī mājoja galvā. Vai tās ir pietiekami sakārtotas.

Oskars vairakkārt semināra laikā atkārtoja – pieskatiet savas domas! Domu radītās emocijas atspoguļojas ķermeņa valodā, mikromīmikās, un tās nevar noslēpt, lai kā arī centos, sarunas biedrs, klausītājs tās lieliski nolasa.

Man patīk viņa atziņa par saimnieka domāšanu. Pirms pāris gadiem dzirdēju, kad Oskars kādā uzstāšanās reizē teica – dzīvot ar saimnieka apziņu sevī. Eh, kā patika! Tieši tā mums katram latvietim reizēm trūkst. Bet arī publiskā runā jāsaglabā šī saimnieka domāšana – es esmu pats sev saimnieks, saimnieks par savu ķermeni, savām domām, es esmu savas dzīves, šīs situācijas saimnieks.

Padomi publiskai runai

• Pirmais iespaids IR svarīgs. Pirmās 3-4 sekundes, pirmais izrunātais teikums, vārdi pirmajās 10 sekundēs. Ieteikums – uzrakstīt un iemācīties burtiski 3-4 teikumus no galvas, kā sāksi savu runu.
   
• Nepārvērtē savas personības nozīmi. Paturi prātā, lektors ir objekts, kuru auditorija lieto sev noderīgas un interesantas informācijas iegūšanai.
   
• Vienmēr piedomā pie sava vizuālā tēla. Tam nav jābūt nejaušam. Apģērbs ir vēl viens veids lai panāktu to, kā Tavu vēstījumu uztvers.
   
• Vienmēr runā ar mērķi – atklāto vai slēpto, tikai sev zināmo. Bez mērķa nav vērts muti dzesināt. Informācijas mums apkārt tāpat ir tik daudz, tad kāpēc lai uztvertu tieši Tavu.
   
• Ieteicams katrreiz sagatavot pierakstus – uz lapiņām vai uz lielākām lapām. Nevadīties tikai no prezentācijas slaidos sagatavotās informācijas.
   
• Kad esi publiskā runā, seju neaiztikt! Nepieskarties ne kam, kas augstāk par pleciem.
   
• Lai iemācītos „lasīt” citus cilvēkus, sāc ar sevi! Sāc „lasīt” sevi. Piefiksē pozu, žestu, pavadošo emociju un domu. Paanalizē situācijas, kad patika rezultāts. Piefiksē, kādas domas par sevi toreiz mājoja galvā. Kā es sevi toreiz redzēju, un mēģini replicēt.
   
• Būt lielam ir labi, it īpaši auditorijas priekšā, kad jāizskatās un jāizklausās pārliecinātam. Plaši žesti, atvērta stalta stāja, droša gaita, rokas sānos. Roku kustībai jānāk, sākot no pleciem, bet nevis tikai no elkoņa.
   
• Stāvēt stabili ar abām kājām zemē. Tā, lai kāds pat mēģinot viegli pagrūst, nevarētu izkustināt Tevi no vietas.
   
• Neskatīties auditorijai pāri galvām. Skatīties acīs vairākiem klausītājiem, meklēt atbalstošās sejas zālē, pie tām atgriezties un pakavēties. Tas dos iedrošinājuma sajūtu.
   
• Labākā cīņa ir tā, kura nav notikusi. No paša sākuma demonstrē pārliecinātību par katru vārdu, ko saki, būs mazāk vai vispār nebūs to, kas centīsies iespraukties vai apšaubīt Tavu sakāmo.