Pārcilājot grāmatu plauktu, kur sarindojušās sen necilātas bērnības un skolas laiku grāmatas, uzgāju pāris, kuras pārlapojot bija jāsāk aizdomāties, vai tik prāts nesāk pamazām ierūsēt. Uzšķīru dažus uzdevumus, kas bija veidoti no sērkociņiem.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Aicinājums pavingrināt prātu un atbildēt uz dažiem asprātīgiem jautājumiem. 1.jautājums Iedomājies, ka piedalies skriešanas sacensībās. Tu esi labs ātrs skrējējs, un, nu, Tu apdzen sportistu, kurš skrien otrais. Kurš pēc kārtas tagad Tu skrien? Skat. vēl.
Grāmatā daudzviet uzsvērts, ka pareizas dikcijas veidošanai jāpievēršas kopš pašas bērnības, gan nesasteidzinot bērna balss attīstības procesu, gan mudinot nepārņemt nepareizas izrunas modeļus. Ar pieaugušajiem ir grūtāk, jo mums nav jāmācās no jauna runāt, bet gan jālauž gadiem izstrādājušos runas paradumus. Un vaiiii, cik tas ir sarežģīti!