Runa ir par recepti kā Ziemassvētku dāvanu, recepti kā gleznu pie virtuves sienas. Ja ir kāda īpaši mīļa recepte ēdienam, kuru samērā bieži gatavo un kuru iemīļojuši mājinieki vai ciemiņi, tad to var ierāmēt un pakarināt virtuvē. Šādi noformēta recepte nu jau ir kā virtuves interjera sastāvdaļa , kā arī oriģināla dāvana.
Pavisam nesen noslēdzās šī gada epopeja ar virtuves remontu, kas ilga labus 8 mēnešus. Viss ir smuks, jauns un lietošanas kārtībā (nu, vēl tikai trūkst pēdējā akcenta – divu antracīta krāsas taburešu). Prieks uzturēties un gatavot jaunajā telpā. Bet tiem, kas briest virtuves remontam, padalīsimies ar savu pieredzi, ieteikumiem un idejām.
Iedvesmojusies no pēdējā vīna pasākuma, kurš bija veltīts vīna un ēdiena saderībai, un dabūjusi recepti no Larisas, gatavoju šokolādes kūku. Tā ir gaužām vienkārša ar debešķīgu rūgtās šokolādes garšu, bet reizē arī mazliet piņķerīga. Gatavoju divreiz, lai panāktu gludo brūno virsmu bez saplaisājumiem. Patīk, ka te var iztikt bez miltiem.
No solītiem gardumiem bija atrodami Sardīnijas kulinārijas noslēpumi, nu kura gan cita, ja ne Roberto izpildījumā un servējumā. Bija arī rieksti – to vai no pašas Indijas, nemācēšu teikt gan.
Vieta, kur namamātes pavada daudz laika cienasta pagatavošanai – tāda tradicionālā virtuves sūtība. Jāatzīst, ka es neesmu no zvērinātām mājsaimniecēm, kuras pamatpostulāts būtu 3K - Kinder, Küche, Kirche. Gatavoju, kad uznāk iedvesma. Jebkurā gadījumā virtuvei ideālā gadījumā būtu jābūt aprīkotai ar visām iespējamām palīgierīcēm, kas atvieglotu un paātrinātu pagatavošanas procesu.