Virtuves remonts

Pavisam nesen noslēdzās šī gada epopeja ar virtuves remontu, kas ilga labus 8 mēnešus. Viss ir smuks, jauns un lietošanas kārtībā (nu, vēl tikai trūkst pēdējā akcenta – divu antracīta krāsas taburešu). Prieks uzturēties un gatavot jaunajā telpā. Bet tiem, kas briest virtuves remontam, padalīsimies ar savu pieredzi, ieteikumiem un idejām.

Iebūvējamās virtuves mēbeles

Viss iesākās šī gada februāra aukstajās dienās, kad sāku aptaujāt visus draugus un paziņas, kā arī ložņāt pa visām iespējamām interneta vietnēm, lai sameklētu iebūvējamās virtuves mēbeles izgatavotājus un uzstādītājus. Jāsaka, tā lieta nemaz tik gludi negāja.

Pirmā firma bija ar riktīgu padomju laiku rūdījumu (Tērauds). Piedāvātā cena bija laba, bet skices tapa uz A4 ne pirmā svaiguma papīra lapām ar parastu zīmuli bez iespējas skicē redzēt izvēlētos krāsu toņus, kur nu vēl datorā tapušās vizualizācijas. Pēc piecām tikšanās reizēm klātienē un vairākām detaļu saskaņošanām pa telefonu, pēc trim mēnešiem firmas pārstāve ieradās saņemt pirmo iemaksu un parakstīt līgumu. Tas arī pielika pēdējo punktu, līgums bija izdrukāts uz melnrakstu lapām, kur otrā pusē bija kopēta kāda grāmata krievu valodā. Turklāt līguma pielikumā bija skice, kas nebija iepriekš saskaņotā mūsu skice, bet kaut kāds paviršs skicējums, kur mēbeles bija samainītas vietām. Turklāt līguma tekstā, kurš, paldies Dievam, bija latviešu valodā, kuru firmas pārstāve gaužām slikti prata vai neprata vispār, bija atruna, ka pēc izgatavošanas 10 dienu laikā mēs savācam mēbeli no noliktavas un dodamies ar to, kur acis rāda, kaut gan iepriekš bija runāts par uzstādīšanu.

Otra firma (Galants Plus), kuru sazvanīju, nebeidza sākt nākt jeb divreiz solīja ierasties, bet tā arī ne reizes neieradās uzmest aci vecajai virtuvei, aizbildinoties ar daudzajiem pasūtījumiem. Otrreiz kā klienti sajutāmies lieki un nevajadzīgi.

Trešās firmas pārstāvis (Mārtiņš Grīnvalds) ieradās ar glaunu sudraba čemodāniņu, ar lāzeriem mērīja, ar fotoaparātu iemūžināja katru vecās virtuves stūri, bet diemžēl nesaklausīja manis izteiktās vēlmes attiecībā uz jauno virtuvi. Rezultātā iekasēja naudiņu par vizīti un atsūtīja pa e-pastu esošās virtuves kopiju rūpīgi pārzīmētu grafiskajā programmā. Tad, kad iebildu, ka esmu gaidījusi kaut vai vienu jaunu ideju virtuves pārveide, atbilde bija – par katru izmaiņu jāmaksā papildus tik un tik. Punkts.

Trīs lietas labas lietas, ceturtā – no sirds. Sapratām, ka paziņu ieteikumi nelīdz, un, tā kā abi esam sociālo tīklu cilvēki, nolēmām potenciālo mēbeļu izgatavotāju meklēt tur. Atradām arī Twitterī – firmu Bemebel [1] ar kuru arī noslēdzām mutisku vienošanos, jo no pašas pirmās tikšanās reizes radīja iespaidu, ka tie ir darītāji un nepiešņāps.

Izvēlējāmies toņus, materiālus un iebūvējamās tehnikas (plīts virsmas, cepeškrāns, veļasmašīnas, trauku mazgājamās mašīnas, tvaiku nosūcēja, mikroviļņu krāsns) izvietojumu. Visu sarežģīja apstāklis, ka virtuve ir maza, parastā padomju laiku daudzstāvenes būves standartelpa ar 7,4m2 platību. Neizvērsīsies.

Patika, ka Jānis no Bemebel ieteica labākos risinājumus atvilkņu, stūra plauktu, matēto stiklu, rokturu un eņģu izvēlei. Nopirktā un uztādītā Franke izlietne arī ļoti labi iederas kopējā risinājumā. Mazliet stresa momenti bija, kad atskanēja zvans, ka izvēlētais tonis vairs nav pieejams, bet beigu beigās tas veiksmīgi atrisinājās.

Pašas mēbeles tika iebūvētas kārtīgi, uztādītas divu vēlu vakaru laikā. Ar virsējo skapīti un palodzes galdu gan radās aizkavēšanās, kas visu virtuves iekārtošanas procesu paildzināja pat par 2 mēnešiem.

Lai ar kopējo darba kvalitāti esam gandarīti, neiztikt arī bez dažiem defektiņiem, kuri tika pieļauti un no mūsu puses nepamanīti mēbeles uzstādīšanas laikā. Nopietnākais ir augstums starp piekaramā skapīša augstumu un galda virsmu kaut kādu iemeslu dēļ bija par 1 cm mazāks, kas savukārt ievērojami sarežģīja flīžu ielikšanas procesu, jo nācās katrai augšējai flīzei zāģēt 1 cm nost. Otrs, sīkāks defektiņš, proti, ūdens krānam tikai sajaukti karstā un aukstā ūdens pievadi.

Ieteikumi:

• Nesteigties ar mēbeļu izgatavotāju un izvēlēties to, kas tiešām saprot jūsu ieceri, kā arī uz kuru intuitīvi jūtat, ka var paļauties.
• Strikti atrunāt materiālus un toņus un neatkāpties savās prasībās. Ar to gan mūsu mēbeļu izgatavotājs grēkoja, kā arī mēs piekāpāmies, ka tika izgatavošanas gaitā mainīti toņi.
• Nosūcēja skapi iebūvēt tā, lai varētu to atvērt, piekļūt trubai, ja gadījumā rodas vilkmes problēmas, ar kurām saskārāmies, bet skapis ir neatverams.
• Izvēlēties laminātu nevis MDF, jo tas dabā izskatās daudz glaunāk un ir vieglāk kopjams.
• Nosūcēja cauruli (gofru) iespējams vērts izvēlēties nevis metāla, bet gumijas, jo pie lielās gaisa plūsmas gaisa turbulence rada papildus troksni.

Virtuves sagatavošanas darbi

Neremontētā virtuvē jaunu mēbeli bija tā kā grēks likt, tāpēc pirms tam veicām ģenerālremontu. Mums ļoti paveicās ar profesionālu un atbildīgu meistaru Nikolaju, kurš gan izlīdzināja sienas, gan nokrāsoja griestus, gan pašās beigās noflīzēja sienas, turklāt samaksas ziņā par to visu nenodīrājot simts ādas.

Bez tā visa vēl bija jāpieaicina Latvijas Gāzes autorizētais serviss (Rīgas Gāzes serviss), lai pārliek gāzes skaitītāju un pārmetina cauruli. Iepriekšējais gāzes skaitītājs bija vienkārši padomju interjera augstākais sasniegums – acu līmenī divas nosūbējušas tieši sienas vidū vairākos līkumos izlocītas caurules. Divu domu nebija, bija jānovāc pa tālāk no acīm. Skaitītāju pārvietojām telpas stūrī izlietnes mēbeļu kastē, piepirkām lokano gāzes savienojumu, lai tas sniegtos līdz gāzes virsmai.

Tad bija jāveic arī resnāku elektrības vadu pārvilkšana, jo jaunā sadzīves tehnika un elektriskā krāsns radīja zināmu papildus slodzi. Papildus, protams, jaunas rozešu vietas un savienojumi.

Vēl viens darbs – santehnikas caurules un savienojumu pārlikšana. Pēc plānojuma visas ūdens caurules, kas sniedzas līdz veļas mašīnai un trauku mazgājamai mašīnai, tika aizliktas aiz mēbeles visā garumā gar sienu.

Ieteikumi:

• Griestus krāsot nevis līmēt ar tapeti, speciālām plāksnēm vai tamlīdzīgi, jo mitruma un temperatūras svārstību dēļ agri vai vēli stūri atnāks vaļā.
• No vecās tehnikas un vecajām iebūvējamām mēbelēm par mazām naudiņām, bet diezgan ātri var tikt vaļā, ievietojot sludinājumu ss.lv.
• Plānojot mēbeli un veicot remontdarbus telpai, vēlams pievērst uzmanību tam, kā vēlāk varēs piekļūt santehnikas mezgliem un savienojumiem. Lai arī mēbele ir „iebūvējama” santehnika tiek pievienota pēc tam.

Virtuves elementi, ar kuriem lepojamies

Pirmkārt, tas ir palodzes galds, kas būtiski ietaupīja telpu. Patiesi priecājos, ka šī mana ideja tika īstenota dzīvē. Turklāt tam ir sulīgi salāt zaļš tonis, kas piešķir virtuvei zināmu svaigumu. Tagad varam baudīt rīta kafiju, skatoties pa logu un priecājoties par rudenīgi dzeltensarkanīgajām kļavu lapām, kas vēl spītīgi turas koku zaros.

Otrkārt, roku darinātas akmens mozaīkflīzes, kuras pasūtījām no Itālijas. Neregulārie mazie kvadrātiņi (pamīšus glancēti un matēti) piešķir virtuvei īpašu šarmu. Ne mirkli nenožēlojam, ka izlēmām „par” šim pirkumam, kaut arī tas bija otrs dārgākais aiz pašas virtuves mēbeles. Bija nepieciešami vismaz 3m2.

Treškārt, iegādājām vienkāršu zaļgana stikla virtuves lampu, taču „rozīne” tajā ir milzīgas balti matētas ekonomiskās spuldzes – bumbas iegriešana. Kopskats diezgan amizants un oriģināls.

Ieteikumi:

• Neskatoties uz glancēto žurnālu ieteikumiem, svarīgi arī paļauties uz savu intuīciju un galvenais pēc kā vadīties ir sajūta „tā ir mana virtuve un es tajā jūtos labi”.
• Netaupīt uz sadzīves tehnikas, jo tas ar gadiem atmaksāsies. Pārliecinājāmies par to, lietojot Bosh veļasmašīnu jau devīto gadu un tpū-tpū viss vislabākajā kārtībā.
• Nebaidīties īstenot savas idejas, vai arī noskatītās no citu tīmekļa vietnēm. Starp citu Krievijas (Eiropā nav tādu mazu šablonvirtuvju, latvieši atkal tur sveci zem pūra) interneta resursos ir ļoti daudz daudzdzīvokļu māju virtuvju fotogrāfiju, no kurām var smelties idejas virtuves pārveidošanai.

[1] Virtuves mēbeles iebūvējamie skapji garderobes-  www.bemebel.lv