Dvīņi ir kā radīti bosa krēslam, tomēr dzīvē viņi parasti cenšas ieņemt vietnieka posteni, jo tad atbildība mazāka un līdz ar to arī pašsajūta labāka.
Stāsts par fotoaparāta pirkšanu, sāgu, kura izvērsās divu mēnešu garumā. Viss sākās līdz kādu dienu radās vēlme ievērtēt ari video funkcionalitāti. Video kvalitātes ziņā apmierināja, izņemot uzbāzīgo troksni vienā (!) no skaņas kanāliem.
Šodien, 5.maija pēcpusdienā, Esplanādē pie Raiņa pieminekļa pulcējās vairāki simti riteņbraucēju ar vecākiem un jaunākiem braucamrīkiem un ģērbušies retro stilā - tvīda tērpā. Šogad pasākums Rīgā notika jau trešo reizi. 2010.gada maijā pasākumā piedalījās ap 150 dalībnieku, pagājušajā gadā - 400 braucēju, bet šogad izskatās, ka to bija pat uz pusi vairāk.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Muzeju nakts šogad tiks veltīta zilajai krāsai un jūrai. Tādējādi uzsākot trīs gadu ciklu, kurā atspoguļosies trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs (2013) un sarkanais dzintars (2014). Trīskrāsu harmonija sasaucas ar Raiņa dzejā izteikto trīskrāsu saules kodu: „Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.”
Nevar viennozīmīgi atbildēt, par ko īsti ir šī filma – vai par klasisku mīlas trīssturi, vai par sociālās vides atšķīrībām, vai par sievietes raganisko noslēpumaino dabu, kas vilina vīriešus līdz kraujai un neuzmanīgākie krīt ... Erotisms - laikam tas īstais raksturojošais vārds šīs filmas noformējumam. Iesaku noskatīties!
Jaunībā Vērši daudz domā par savu profesijas izvēli. Viņi grib būt pārliecināti, ka viss izdosies, kā nākas, un viņi cer uz labu peļņu.
Pusnopietns tests brīvam brīdim. Izpildi un lasi, kam tuvāka ir tava būtība, grāmatai, avīzei vai žurnālam.
Produktu svētīšana arī bieži vien stāv pāri jelkādam saprātam un no simboliskās jēgas par olu un maizes svētīšanu sen kā pāraugusi par ko vairāk, jo stiepts tiek viss – kilogramiem sāls, gaļas ruletes, galerts, desmitiem olu, konfektes un šņabis. Tas nekas, ka pēdējais iegādāts visnotaļ apšaubāmā ceļā. Dievs visu piedos. Un piedos jau arī, ja vien cilvēks garā ir stiprs.
Starp retajām sniega salām spraucas ārā zaļi asni, sniegpukstenīši zied pilnā sparā un debesis bezgalīgi zilas virs vēl aizsalušā Mazā un Lielā Ludzas ezera, virs senā pilskalna, baltajiem katoļu baznīcas torņiem un mums. Bet pie tilta, kas savieno abus ezerus, kuru ielokā atrodas Ļucina, rosās balto gulbju pāris.
No 30.marta līdz 30.aprīlim Spāņu kultūras centrā Seneca (Elizabetes ielā 18, 3.stāvā) būs skatāma Alises Mediņas gleznu izstāde „Andalūzijas saule”. Apmeklētāji tiek aicināti skatīt mākslinieces acīm divas no skaistākajām Andalūzijas pilsētām – Granādu un Seviļju. Košas krāsas, izsmalcinātā Andalūzijas arhitektūra, noslēpumainie iekšpagalmi, karstasinīgas sievietes, zirgu pajūgi – to visu un vēl daudz ko citu māksliniece A.Mediņa ir centusies atspoguļot savās gleznās. Lielākā daļa gleznu ir tapušas autentiskā vidē Andalūzijā, iejūkot pūlī starp spāņiem, uzmanīgi vērojot apkārt notiekošo un tverot sajūtas.