Kriptovalūta – alternatīvs maksājumu un maiņas līdzeklis
Pēdējā laikā ir sanācis komunicēt ar pāris uzņēmumu biznesa vadītājiem Latvijā, kuri ir izstrādājuši un piedāvā gan fiziskajiem, gan juridiskajiem klientiem kriptovalūtas maiņas platformas. Tēma šobrīd ir top-ā. Attieksme pret to nav viennozīmīga – no klaja nolieguma līdz fanu līmenim. Taču pats galvenais, šobrīd ir daudz vairāk jautājumu un neskaidrību, nekā sapratnes. Nolēmu apkopot dažus vienkāršus skaidrojumus, kas, iespējams, Tev palīdzēs formulēt attieksmi pret šo nosacīti jauno maksāšanas līdzekli.
Nosacīti jaunā, jo pirmā kriptovalūta Bitcoin pasaulei kļuva pazīstama jau 2009.gadā. Tās radītājs izstrādātājs, kurš slēpjas zem pseidonīma Satoshi Nakamoto. Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā tūkstotis dažādu kriptovalūtu (vienā sarakstā atradu pat 1494 nosaukumus). Uz doto brīdi Bitcoin (BTC) ir visdārgākā kriptovalūta un, ja konvertējam uz ierastajām valūtām, tad 1 bitkoina cena ir virs 11 tūkstoši ASV dollāru.
Kriptovalūta ir maiņas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju. Tipiska kriptovalūtu īpašība ir decentralizēta kontrole, kas to atšķir no centralizētām elektroniskās naudas sistēmām. Vēl viena īpašība ir darījumu pierakstīšana publiskā žurnālā (blokķēdē) jeb tiek izmantota blockchain tehnoloģija.
Virtuālo maciņu turētāji var būt un pamatā arī ir anonīmi. Tas baida bankas un valsts struktūras, kurām no rokām izslīd kontroles funkcija - maksātājus nevar izsekot, tiem nevar piemērot komisijas vai kontrolēt kādus pirkumus tie veic (klejo briesmu stāsti, ka dark net-ā varētu tikt pirkti ieroči vai aizliegtās vielas). Par pēdējo jāsaka – ja šādi cilvēki vēlēsies nopirkt ko nelegālu, tad viņi to izdarīs arī ar parastajām naudām.
Latvijā maksājumus par pakalpojumu kriptovalūtā pieņem tikai daži uzņēmumi: avio sabiedrība airBaltic, juridiskais birojs BDO, būvniecības uzņēmums Rīgas Fasādes. Taču izskatās, ka tuvākajā nākotnē sabiedrībā valdošās ažiotāžas iespaidā šiem uzņēmumiem pievienosies arī citi.
Pavisam nesen raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” sev par pārsteigumu atklāju, ka Rīgā esot pat kriptovalūtas maiņas automāts, kur var iemaksāt papīra naudiņu un virtuālajā maciņā iegūt dažas bitkoina vienības, ar kurām tad norēķināties, piemēram, par kafiju. Kur tas fiziski atrodas, tīmeklī informāciju neatradu.
Latvijas normatīvajos aktos vēl nav ieviests kriptovalūtu regulējums, taču kontrolējošo iestāžu nostāja ir šāda - no finanšu grāmatvedības uzskaites viedokļa kriptovalūta pēc būtības ir atzīstama par preci (produktu), kas izmantojama kā maiņas līdzeklis, ja puses par to vienojas. Eiropas Savienības Tiesa, kuras lēmumi Latvijai ir saistoši, 2015. gada 22. oktobrī atzina, ka kriptovalūtas vienības ir atzīstamas par maksāšanas līdzekļiem un darījumi ar tām ir atbrīvojami no PVN.
Kriptovalūtas ir virtuālas, lai Tevi nemaldina monētu attēli shutterstock vai citās attēlu galerijās vai ebay nopērkamās suvenīrmonētiņas, kurām nav pievienotās vērtības un par kurām neko īsti nopirkt nevar, tikai paglaimot savam Ego.
Izmantotie avoti:
https://lv.wikipedia.org/wiki/Kriptonauda
https://www.mindlink.lv/lv/aktuali/kriptovaluta_1/
https://coinmarketcap.com/all/views/all/
komentāri