Kā izrādījās, Twitter tauta uz šādu ēverģēlību jeb Twitter flashmobu visai naski pavilkās, kā rezultātā tika radīti vairāki simti atvasināto filmu nosaukumu. Gan asprātīgu, gan smieklīgu, gan ne tik jautru.
Dažādās valstīs šais svarīgai lietai piegājuši katrs pa savam, atbilstoši izpratnei par to, kā īsti pasaules gals notiks. Piemēram, Krievijas komplektā netieši saskatāmas arī „Plānam B” paredzētās sastāvdaļas, Meksikas komplektā akcents likts uz speciālo nazi. Pretstatā, Latvijas komplekts orientēts uz ēšanu un gaidīšanu.
Lūk, vēl daži trāpīgi teicieni sadaļai „Nopietni pa jokam”, kuriem nejauši uzdūros, pārlapojot vecos žurnālus. Daži, šķiet, trāpīgāk nepateiksi. So, enjoy! ;)
Kopš sen seniem laikiem, kad raža bija novākta un Apjumības nosvinētas, kad dienas bija kļuvušas īsākas, bet vakari garāki, latvju kuplās ģimenes pie skalu uguns kavēja laiku minot mīklas. Lietā tika likts asais prāts, atjautība un novērošanas spējas. Un cik daudz atminējumu no šīm mīklām zināt jūs?
Vēsturiski nodoklis bija veids, kā kādas zemes, ciema, karaļvalsts iedzīvotāji varēja līdzdarboties valsts pārvaldē un pat izpelnīties dzīvošanu aiz mūra sienas. Kas, savukārt, nozīmēja drošību. Kara vai kādu citu peripetiju rezultātā valsts varēja pieprasīt maksāt vairāk nodokļus. Tā kā naudas aprite sen-senos laikos nebija populāra, maksāja kā nu varēja – devās klaušu darbos, maksāja graudā vai gāja armijā.
Pēc pieklājības frāzes var nojaust par vaicātāja garastāvokli. Piemēram: „kā tev sokas[darbs]?” vedina domāt, ka vaicātājs vēl nevar izšķirties par kāda procesa sākšanu vai lakoniskais „kā iet?” – nav nekas cits, kā vēlme nodot runāšanas stafeti cita runātāja rokas vai arī vienkārši – nav ko pateikt.
Ne vienmēr, izmantojot elektroniskos tulkotājus tīmeklī, var iegūt precīzu dotā vārda, vārdu savienojuma vai teksta fragmenta nozīmes tulkojumu, bet reizēm sanāk pat diezgan amizanti teksti. Piemēram, Kalvītis Googles tulkotājā tiek iztulkots kā Хеллоуин, bet vārds „saimniece” kā „любовница”, „lopu vagons” - „серийный автомобиль”.
No rītiem, tradicionāli pāršķirstot periodiku, jau labu laiku esmu pasākusi pievērst uzmanību Diena-s beidzamajai lapai, kur Egīls Zirnis joko. Tālab sakrājušies daži tādi labi teicieni, kurus izlasot gribas pasmaidīt par sevi, par dzīvi kopumā un par dzīvi Latvijā. Šeit apkopoju dažus izvilkumus no „Zirnis joko”, kas likušies tiešām asprātīgi un palikuši atmiņā.