Sestdienas pēcpusdiena ar klasisko ajūrvēdas masāžu Sambahana

Ajūrvēdas masāžu salona mājas lapā izvēlējos tieši Sambahana masāžu, jo pēc apraksta likās, ka tā vislabāk raksturotu to, kas vispār ir indiešu masāžas. Turklāt tās ilgums ir veselas divas stundas (ka jau, ta jau), nav paredzēti attēlos redzamie eļļas baseini (ar silto eļļu piepildītam mīklas plācenim uz muguras nebiju gatava) un nekā nezinātājam par ajūrvēdas principiem, kāda noteikti esmu es, šis variants šķita vispiemērotākais.

Saulainā sestdienas pēcpusdienā devos uz Kr. Barona ielā 109 - māja, kas izrādījās ir pazīstama kā Ēdenes dārzs projekts ar iekārtotu un apgleznotu iekšpagalmu, caur kuru izejot nonācu masazas.lv kabinetā. Tur mani jau sagaidīja salona saimnieks un masāžu veicējs Toms Stašāns (bijām iepriekš vienojušies telefoniski par masāžas seansu).

Atstājusi virsdrēbes uz pakaramā un saņēmusi Toma pasniegtās sasildītās čībiņas un dvieli, devos uz dušas telpu nomest drēbes. Tad apgūlos uz vēdera uz masāžas galda un masāža varēja sākties.

Sākumā tās bija vieglas, nomierinošas un iesildošas kustības,  tradicionālā muguras masāža, izmantojot sezama eļļu (pēc Toma vārdiem, tā ir visneitrālākā no visām eļļām). Vēlāk sākās "vingrošana" - roku, plecu kārtīga izmasēšana un stiepšana, tāpat kāju un pēdu izlocīšana, stiepšana, pašās beigās darbošanās ar kaklu, galvas apļošana, noliekšana u.tml. Līdzīgi kā īstā sporta treniņā bija arī diezgan sāpīgi punkti un locekļu izstiepšana, kas balansēja uz komforta robežas.

Nopratu (to arī vēlāk pats masieris sarunā apliecināja), ka šeit nav nekādas Spa relaksējošās rotaļas, bet gan diezgan pamatīga un dziļa veselības masāža, kas tiecas iekustināt pilnīgi visas ķermeņa iestāvējušās vietiņas. Esmu salīdzinoši daudz un dažādu masieru pakalpojumus izmantojusi gan Rīgā, gan Jūrmalā, taču šeit pilna ķermeņa masāža tiešām bija pilna -  ietvēra arī rūpīgu plaukstu, kāju pēdu un katra mazā pirkstiņa izmasēšanu.

Tā kā tikšanās sākumā biju pasūdzējusies, ka jau trīs nedēļas netieku vaļā no iesnām, papildus pēc muguras izmasēšanas Toms sagatavoja un uzlika uz muguras trīs siltuma maisiņus, pirms tam pārsedzot muguru ar uzsildītu dvieli. Maisiņos atradās Himalaju sāls sajaukts ar septiņreiz izsijātu Vecāķu pludmales smilti. Ak jā, viss šeit bija patīkami  uzsildīts - silta eļļa, čībiņas, dvieļi, noslēgumā silta tēja. Man kā siltummīlim īsta medusmaize (iepriekš biju saskārusies ar masāžām, kad bija jācīnās ar zināmu aukstuma drebuli, guļot uz galda). Dodoties prom gar pašreiz remontiem pārslēgto Kr. Barona ielu un pārbraucot mājās šis siltums, ko ieguvu masāžas laikā, vēl ilgi saglabājās, it kā jau sildīja no iekšpuses.

Masāža noslēdzās ar kakla, skausta un galvas aizmugurējās daļas pastiepšanu un masēšanu. Tika izmantota pēc smaržas man atpazīstamāka un spēcīgāka lavandas eļļa, kuras uzdevumus bija atslābināt, nomierināt, relaksēt.

Visu šo laiku telpā skanēja ieraksts -  indiešu mantra, kas bija sievietes balss dziedājums bez mūzikas, tāpēc likās tik īpatnējs un suģestējošs. Tas nebija uzmācošs vai nepatīkams (tieši otrādi), bet atstāja zināmu nokrāsu. Gribētos vēl kādreiz paklausīties, jo labi nomierināja prātu - nelīda galvā domas par plānotajiem darbiem vai līdz galam neatrisinātajiem uzdevumiem.

Patika arī tas, ka telpā netika kūpināti nekādi indiešu smaržkociņi, jo tā smarža tieši man ir par smagu.

Kad biju apģērbusies, Toms pasniedza paša pagatavotu tēju, kurā bija apelsīns, kanēlis un vēl kaut kādas sastāvdaļas, kuras neatceros, taču uzprasījos uz otru krūzīti, jo tēja bija gana garda un tieši tas, ko gribēju iedzert pēc masāžas. Nez kāpēc vairākumā gadījumu citos salonos vienmēr tika pasniegta zaļā tēja vai jasmīnu.

Malkojot tēju iztaujāju Tomu par viņa pieredzi un to, kā viņš nonācis līdz savai privātpraksei. Izrādās dziļākās zināšanas ajūrvēdiskajā masāžā un praktisko pieredzi Toms ieguvis dzīvojot Ungārijā un apgūstot zinības Calendula Ayurvedic and Medical Clinic, praktizējot Panchakarma tehniku (man diemžēl nosaukums  neko neizsaka). Tad atgriezies Latvijā un kādu laiku par masieri strādājis Aditi Charm centrā Rīgā. Nu, kopš šī gada februāra Tomam ir savs kabinets (1 istaba + sanitārā telpa), savs rūpals un savi pastāvīgie klienti, kuri jau viņu pazīst pēc prakses.

Patika tas, ka Toms neuzstāja uz obligāto masāžas kursu, tradicionālajiem desmit masāžas seansiem, bez kuriem vairākuma salonu masieru vārdiem  - nebūs nekāda efekta. Efektam jābūt jau no vienas reizes, ja masāža tiešām veikta pilnīgi. Ja ir vēlme, tad reizi mēnesī var nākt uz profilaktiskām pilna ķermeņa masāžām. Tas laikam bija ieteikums tieši man, jo, ja ir kāda konkrēta veselības problēma, tad tai jāpievēršas intensīvāk un rūpīgāk.

Šodien, dienu pēc masāžas, sajūtu ķermeni kā pēc kārtīgas izvingrošanās, it īpaši muguras lāpstiņu rajonā. Nē, drīzāk pēc kārtīgas izdejošanās karstā pludmales saulē (dīvains salīdzinājums, bet tomēr) - muguras āda pēc sajūtas liekas kā pārsauļojusies, mazliet kņud, nepatīk, ja kāds aiztiek, kaut arī vizuāli nekādu apsārtumu nav, viss mīksts un no ādā iesūkušās eļļas patīkams. Vēl joprojām šņaukājos, taču, iespējams, šāda iesnošanās nav apaukstēšanās, bet gan somatiska reakcija uz kaut ko.

Jebkurā gadījumā nenožēloju, ka pamēģināju šo masāžu, kā arī nākotnē apsveru iespēju vēl kādreiz piekāpt pie Toma ciemos. Masierim ir "vieglas rokas" (kā teiktu mana mamma), jo enerģētika vai patika, nepatika ir būtiska divām cilvēciskām būtnēm saskaroties.

Ja vēlies arī Tu iegūt līdzīgu masāžas pieredzi, ar Toma Stašāna piedāvātajiem ajūrvēdiskās masāžas veidiem vari iepazīties viņa mājas lapā - www.masazas.lv