Filcēšana - jauks hobijs vai modes lieta

Trīs nedēļas nogales apmeklēju slapjās filcēšanas nodarbības „Svētku darbnīcā” ļoti jaukā vietā Pārdaugavā Kalnciema kvartālā. Atklāju, ko tik nevar pagatavot no sākotnēji ne tik pievilcīgā vilnas kārsuma un ziepjūdens, un aizrāvos ne pa jokam ar dažādu filcējumu veidošanu.

Filcēšana jeb vilnas velšana notiek ar krāsainu un dabīgu materiālu - aitas vilnu, izmantojot speciālu adatu, ziepjūdeni un nenogurstošas rokas. Vilna visās varavīksnes krāsās nopērkama gandrīz katrā rokdarbu bodītē, taču izdevīgāk cenas ziņā iegādāt uzreiz 500g kārsuma. Iepirkos un iesaku „Klippan Saule” veikalu Bruņinieku ielā 106, tur tāds vilnas kārsuma tīstoklis LVL3,75.

Sākumā nodarbībā mācījāmies sausajā tehnikā veidot dažāda lieluma bumbiņas, ņemot vilnas kārsumu un vienkārši cītīgi sabakstot ar speciālo filcēšanas adatu. Vēlāk vēlām tās, mērcējot ziepjūdenī vai „Kastaņūdenī”. Slapjā tehnikā var veidot lielākus darbus – cepures, somas, čības, spilvendrānas u.c. lietas. Tā filcējot nepieciešama pacietība un stipras rokas, jo slapjo vilnu jāberzē pāris stundas pēc kārtas un tad vairakkārt jāskalo siltā un aukstā ūdenī. Taču galu galā no izveidotā darba milzīgs gandarījums.

Savukārt sausajā tehnikā (ar adatu) var veidot smalkas rotaļlietas, rotaslietas, dažādas brošiņas, puķes, dekorus. Mājās izprovēju pagatavot pingvīnu un dažas puķes-brošiņas. Sakombinējot dažādas krāsas filcētās bumbiņas ar pērlītēm var veidot oriģinālas krelles vai kaklarotas. Ideju pilns tīmeklis, ieraksti googlē „felt jewellery” vai „войлочныe изделия” un tik brīnies par cilvēku izdomu. Kaut gan pašreiz Latvijā rokdarbnieki riktīgi saaktivizējušies, par to liecina gan tirdziņi, kur var staigāt stundām un priecēt acis, gan vietnes kā meistardarbs.lv . Rīgā nu jau pietiekami daudz dažādu pērlīšu un rokdarbu bodīšu, kur var iegādāties, aplūkot gan gatavos darbus, gan piederumus, materiālus darināšanai.

Manuprāt, filcēšana ir gan jauks hobijs, gan iespēja pašas rokām izveidot noderīgas, oriģinālas un unikālas lietas, kas var kalpot kā interjera elementi, rotas un rotājumi, kā arī mīļas dāvanas.

Filcēšanas vēsture

Filcs (jeb voiloks) ir senākā cilvēcei zināmā auduma forma. Arheoloģiskajos izstrādājumos atrastas liecības par to, ka filcēšana bija pazīstama Turcijā jau 6500 gadus pirms mūsu ēras. Kvalitatīvāki izstrādājumi tika atrasti mūžīgajā sasalumā Sibīrijas apbedījumos un tie datējami ar mūsu ēras 600 gadu. Šumeru leģenda vēsta, ka filcēšanas noslēpumu atklāja šumeru kaujas varonis Urnamman netālu no Tigras un Eifratas ieplakas.

Cita leģenda vēsta, ka filcs atklāts Romas impērijas laikā mūsu ēras pirmajā gadsimtā, kad vīri, bēgot no vajāšanas, pildīja apavus ar vilnu, lai neveidotos tulznas. Ceļa beigās kustības un sviedri šķiedru bija pārvērtuši vilnas zeķēs.

Šeit daži iinuu filcējumi: