Mīti un patiesības par balsu skaitīšanu vēlēšanās

Kas var būt amizantāks, kā vēlēšanu dienā no popularitāti zaudējušas partijām lasīt par tās agoniju, izplatot informāciju te par apzinātu vēlēšanu sarakstu izņemšanu, te par balsu viltošanu un komisijas uzpirkšanu, te par to, kā komisijas locekļi neizmantotos biļetenus pieskaitīs rezultātiem un tamdēļ tos nekādā gadījumā nevajag atstāt iecirknī.

TIE VISI IR MĪTI!

Kā notiek darbs vēlēšanu iecirknī?

Iecirkņa iekārtošana

Iecirkņa vēlēšanu komisiju veido komisijas priekšsēdētājs, sekretārs un vairāki komisijas locekļi. Tā kā iecirkņi lielākoties atrodas skolās vai kultūras namos, t.i. valsts vai pašvaldību iestāžu telpās, tad visticamāk komisiju veido tur strādājošie cilvēki. Pretendentu sarakstu krietnu laiku pirms iecirkņa izveides apstiprina Centrālā Vēlēšanu komisija (CVK). Iecirkņi mainās reti, tik pat reti nāk klāt jauni, līdz ar to, visticamāk, ja CVK nav bijis iebildumu pret komisijas darbu iecirknī iepriekšējās vēlēšanās, tad šī pati komisija varēs turpināt darbu arī nākošajās.

Atkarībā no vēlēšanu tipa, komisijas darba sākas vairākas dienas pirms balsošanas dienas, kad vēlētāji var iepazīties ar vēlēšanu materiāliem un pieteikt nobalsošanu uz mājām, ja mājās ir kāds cilvēks, kurš slimības vai kādu citu iemeslu dēļ uz iecirkni atnāk nevarēs.

Iecirkņa komisijas priekšsēdētājam un sekretāram CVK rīko seminārus, kur izklāsta norises gaitu, izrāda un apmāca ko un kas jādara, utt.

Dažas dienas pirms vēlēšanām tiek atvestas vēlēšanu zīmes. Parastajās kartona kastēs, kur katrā kastē ir viena saraksta biļeteni. Biļeteni vēl nav pārskaitīti un to skaits kastē vien zināms aptuveni. Notiek biļetenu skaitīšana. Parasti tas notiek tā, ka viens komisijas loceklis skaita un otrs pārskaita. Ja kaut kas nesakrīt, visu saber atpakaļ kastē un skaita no jauna. Rezultāti tiek fiksēti protokola (un iespējams, paziņoti CVK).

Notiek biļetenu komplektu veidošana. Nav īpašs reglaments kā to darīt. Parasti tas notiek tā, ka saliek katra saraksta biļetenus pa kaudzītēm uz gara vai apaļa galda. Iecirkņa komisijas locekļi iet ap šo galdu un ņem pa vienam biļetenam. Kad savākti visi komplekta biļeteni, tie tiek sasprausti ar saspraudi (vai kā citādi nofiksēti) un nolikti atsevišķajā kastē. Darbs notiek vairāku stundu garumā, iesaistoties visiem komisijas locekļiem.

Šajā procesā ir iespējams, ka liekot komplektus, biļeteni salīp un ieliekas vairāki, vai kaut kas samisējas un kāds saraksts tiek izlaists.

Līdzīgi tiek skaitītas aploksnes. Iecirkņa sekretārs priekšsēdētāja uzraudzībā aploksnes apzīmogo. Zīmogs vienmēr atrodas pie iecirkņa komisijas priekšsēdētāja. Saskaitīto un apzīmogoto aplokšņu skaits tiek fiksēts protokola (un iespējams, paziņots CVK).

Ar brīdi, kad biļeteni ir saskaitīti un aploksnes apzīmogotas iecirknī visu diennakti sāk dežurēt Valsts policija.

Nobalsošanas diena

Ja līdz šim nekas neparedzēts nav noticis, vēlēšanu dienā noteiktajā laikā iecirkņa vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs telefoniski ziņo CVK par iecirkņa atvēršanu. Sagaidot pirmo vēlētāju, iecirkņa komisija pilnā sastāvā, piedaloties dežurējošam policistam un novērotājiem atrāda tukšu vēlēšanu kasti (sauktu arī par urnu), aizplombē, aizzīmogo un novieto redzamajā vietā. Pēdējos gados šis process ir vēl caurspīdīgāks, jo tiek izmantotas caurspīdīgās plastikāta vēlēšanu kastes.

Ar vienu parakstu lapu (ja nav saraksts) strādā viens komisijas loceklis. Kad lapa pilna, parakstu skaits tiek saskaitīts un komisijas loceklis to paraksta un nodod iecirkņa komisijas sekretāram. Arī ja komisijas loceklim savajagās uz tualeti, nepabeigtā lapa netiek nodota citam komisijas loceklim. Ārkārtas gadījumā lapa tiek noslēgta nepabeigta.

Ja gadījumā rodas kādas aizdomas, atbildīgais pa konkrēto parakstu lapu ir zināms.

Iecirkņa komisijas sekretārs komisijas locekļiem, kas darbojas ar parakstu lapām izsniedz noteiktu skaitu biļetenu komplektu. Piemēram, ja parakstu lapā ir vieta 20 parakstiem, tad izsniedz 100 vēlēšanu biļetenu. Komisijas loceklis pieprasot papildus komplektus, pretī dod 5 parakstu lapas.

Komisijas loceklis nevar saņemt un izlietot vairāk komplektu nekā ir ierakstu parakstu lapā.

Noteiktajos laikos iecirkņa komisijas sekretārs telefoniski ziņo CVK par nobalsojošo skaitu (iespējams, elektroniski datus iesniedz arī elektroniski).

Ja vēlētājs atstājis liekos biļetenus, tad iecirkņa komisija (pretēji mītam) ar tiem neko nevar pasākt, jo apzīmogoto aplokšņu un biļetenu komplektu skaits ir fiksēts un paziņots CVK pirms (!) vēlēšanu iecirknis uzsācis darbu.

Ja vēlētāju aktivitāte ir liela, spēkā stājas īpašs protokols, kurš nosaka: viens iecirkņa komisijas loceklis pie vēlēšanu kastes, viens pie durvīm, kurš papildus pārbauda pases esamību, derīgumu un regulē vēlētāju skaitu, kuri vienlaicīgi atrodas vēlēšanu iecirknī. Ik pa laikam tiek pārbaudītas vēlēšanu kabīnes, tiek aizvākti atstātie vēlēšanu biļeteni, tiek pārbaudīts vai nav pazudušas vai bojātas pildspalvas un balsošanas instrukcijas.

Kā notiek balsu skaitīšana?

Pēc vēlēšanu iecirkņa darba beigām, piedaloties iecirkņa vēlēšanu komisijai pilnā sastāvā, novērotājiem un dežūrējošajam valsts policijas pārstāvim, vēlēšanu kastei tiek noņemta plomba un vēlēšanu aploksnes izbērtas vienā kaudzē.

Notiek aplokšņu skaitīšana. Skaitīšana notiek divreiz. Ja otram komisijas loceklim pārskaitot skaits nesakrīt, visas (!) aploksnes tiek sabērtas atpakaļ un tiek skaitīts no sākuma. Skaitīšanas laikā neviens komisijas loceklis nedrīkst atstāt skaitīšanas vietu. Skaits tiek fiksēts protokolā un paziņots CVK. Paziņots par neizmantotajām, bet apzīmogotajām aploksnēm un neizmantotiem biļetenu komplektiem. Neizmantotie materiāli tiek salikti maisā, aizsieti un noplombēti. Principā, pēc parakstu lapām ir zināms cik aplokšņu jābūt vēlēšanu kastē. To var būt mazāk (ja kāds vēlētājs aizgājis nenobalsojis), bet ne vairāk!

Pretēji mītam, ir neiespējami, ka iecirkņa komisija šajā brīdī varētu pielikt klāt iepriekš sagatavotās aploksnes.

Tad aploksnes tiek atvērtas un izvilkti biļeteni. Tiek fiksēts, nederīgie (bojātie, apzīmētie) biļeteni, to parādot visiem klātesošajiem. Tiek skaitīti derīgie un nederīgie biļeteni.

Kā pēdējais tiek skaitīti saraksti un katra saraksta kandidātu plusi un svītrojumi. Jebkura skaitīšana notiek divreiz. Ja otrais skaitītājs atklāj nesakritību, visi biļeteni tiek salikti vienā kaudzē un posms sākas no sākuma.

Balsošanā mājās notiek līdzīgi. Šai balsošanai ir savas parakstu lapas, sava balsošanas kastes, iepriekš zināms izsniegto apzīmogoto aplokšņu skaits un biļetenu komplektu skaits. Turklāt, balsošana mājās notiek pēc iepriekšējā saraksta.

Kad iecirkņa vēlēšanu rezultāti ir saskaitīti, tas tiek fiksēts protokolā, paziņot klātesošajiem (arī novērotājiem) un paziņots CVK, kurš informāciju izvieto interneta vietnē.

Pieļauju domu, ka CVK ir vēl savi "tehniskie" pārbaudes mehānismi. Rezultātā, oficiālās vēlēšanu rezultāts tiek paziņots nevis uzreiz pēc tam, kad vēlētāju balsis ir saskaitītas, bet dažas dienas vēlāk. Vēlēšanu materiāli glabājas CVK.

Arī CVK viltot kaut ko ir nereāli, jo iecirkņa rezultātus zina iecirkņa komisija, novērotāji un tie tiek publicēti.

Ja izlasot šo,  Jums ir idejas kā iecirkņa ietvaros iespējams ko viltot, labprāt uzklausīšu! :)