EP vēlēšanas. Saruna ar M.Šicu (Reģionu Apvienība)

Lai arī Eiropas parlamenta vēlēšanas nav tās, kas tiešā veidā ietekmēs mūsu (un jūsu) dzīvi, tomēr, ja reiz dota tāda ekstra – izvēlēties sev tīkamāko, tad ir vērts vismaz aizdomāties: a) vai piedalīties vēlēšanās, b) ja piedalīties, tad par ko balsot un visbeidzot – c) ja balsot, tad kāpēc tieši par šo partiju vai kandidātu?

Sākot vērtēt partijas un kandidātus, tā teikt “no baltas lapas”, pirmā problēma ar ko saskāros, ka daudzi kandidāti sola nereālus solījumus – celt pensijas, nodrošināt bezmaksas medicīnu, utt. [1] Tie visi ir nacionālās valdības (vai pašvaldību) kompetences jautājumi. Šos tukšsolītājus savā piezīmju blociņā uzreiz svītroju, jo ar tādiem kandidātiem, kuri pat nesaprot, ar ko Eiropas parlaments nodarbojas, nebūs nekāda aršana.

Partiju programmas [2]. Par laimi, programmas ir īsas un izlasāmas. Taču kā ar jebkuru programmu, tā ir tikai programma, nevis rīcības plāns. Pat ja programmā solīts risināt minimālo algu, tad loģiski nav minēts, kā un cik ātrā laikā tas panākams.

Gan jau kāda politiķa redzējums sakrīt ar paša, vismaz daļēji. tas arī jāatbalsta.
-- Krišjānis Bušs

Priekš manis, viens no globāliem mērķiem ir kopienu (apkaimju) kustība. Tā ir brīvprātīgo kustība, kas visai efektīvā veidā spēj formulēt dzīves telpu un formu un uz šo mērķi virzīties. Kopienu kustības (vēsturiski) izriet no sociālās darbības, tā ir darbība, kas nav atkarīga no reliģijas vai politikas.

Abstrahējot šo mērķi, uz partiju programmām sāku raudzīties caur prizmu “Cilvēks. Dzīve un dzīvošana”. Tā vietā, programmās atradu vien – bizness, darbs, resurss utt.

EP kandidāti

Tā kā dzīvoju apkaimē, kur politiskajā aģitācijā šogad apciemoja vienīgi Saskaņas centrs, tad pārējiem “spēkiem” mēģināju sekot sociālajos tīklos. Diemžēl, uzdodot konkrētus jautājumus, piemēram par brīvās tirdzniecības līgumu, par ĢMO, atbildes nesekoja. Acīmredzot, kandidāti tik ļoti pieturas pie PR scenārija, ka nevēlas kaut ko izbojāt ar kādu neveiklu atbildi. Pavisam iespējams, ka šiem cilvēkiem arī nav viedoklis un paļausies uz to masu, kura skaļāk kliegs vai dāsnāk ziedos...

Tā nu ir sanācis, ka personīgi pazīstu EP kandidātus gan no Vienotības, gan no Saskaņas. Kad saruna iegrozījās, ko kandidāts darīšot, kad pieci gadi būs pagājuši, uzzināju divas interesantas lietas:
1. lielākais vairums ne ar ko neriskē, jo pārsvarā strādā valsts vai pašvaldību iestādēs un uz prombūtnes laiku ieceļ “pienākumu izpildītāju”.
2. Briselē negrasās pavadīt visu laiku, vien nepieciešamības gadījumos, kas ir ļoti reti.

Līdz kādu dienu, pilnīgi nejauši Facebook uzzināju, ka ar vēlētājiem rīko tikšanos – Mārtiņš Šics.

Mārtiņš Šics

Foto: I.Brante.

(8. saraksts, Latvijas Reģionu Apvienība)

Uz tikšanos bija ieradušies salīdzinoši maz interesentu. Neliela auguma vīrs brieduma gados, nosvērtajā, mazliet pieklusinātajā balsī sāka savu uzrunu. Rūpīgi bija sagatavojies un izpētījis statistiku par sociālajām lietām, izpētījis arī Eiropas datus. Kopējā aina ir tāda, kāda ir:
- zema pirktspēja. Latvija ir priekšpēdējā vietā, kamēr, piemēram, Austrijā pirktspēja ir 120%.
- iztikas minimums paredz vienu zeķu pāri gadā, vienu tālruni 15 gados, utt. Lieki piebilst, ka tālruņa garantijas (bieži vien arī kalpošanas) laiks ir vien 2 gadi.
- iedzīvotāji noveco.

Šics pēc izglītības ir mediķis un visu mūzu nostrādājis šajā nozarē. Neskopojās iztirzāt jocīgo un brīžiem nesaprotamo finansējuma dalīšanu šajā nozarē. Kritizēja vispārzināmo tendenci, gan medicīnā, gan izglītība un citās nozarēs – pirkt, pirkt, pirkt un jo lētāk jo labāk, neskatoties uz kvalitāti un atstājot cilvēkus (un atalgojumu) pēdējā plānā, lai arī vajadzētu būt otrādi.

Pieskārās bēgļu problēmai. Raugoties uz bēgļu bariem, kas riskējot ar savām dzīvībām bēg no savām mītnes zemes, meklējot patvērumu Itālijā, Grieķijā, nevaram turpināt izlikties, ka mūs tas neskars. Bēgļu problēmu būtu jārisina solidāri visām Eiropas valstīm, uzskata Šics, taču steidza arī mierināt, ka bēgļi no “siltajām zemēm” maz ticams, ka izrādīs interesi apmesties salīdzinoši vēsajā Latvijā. Tam var nepiekrist, bet ko gan Šics trāpīgi norādīja – ka bēgļi lielākoties ir no bijušām Francijas un Anglijas kolonijām. Valstīm, kuras uz vergu rēķina vēsturiski ir uzslējušas savu valstu labklājību.

Šica monologs pamazām pārvērtās par diskusiju un saruna iegrozījās par ierēdņu pārcentību, piemērojot direktīvas. Klātesošie (acīmredzot - uzņēmēji) steidza norādīt, ka bieži vien problēma nav pat likumos, bet gan ierēdņu savdabīgajā interpretācijā un attieksmē.

Varēja just, ka Šica spēcīgās puses ir sociālie jautājumi, to skaitā nācijas novecošana, negatīvais pieauguma rādītājs un darbaspēks. Interesanti, ka kvalificētā darbaspēka trūkumam, pēc risinājuma Šics rosina raudzīties Indijas virzienā. Indijā valdošā kastu sistēma, vien piederīgiem augstākām kastām ļauj iegūt izglītību un darba gaitas uzsākt svešā zemē. Taču kā būtiskāko, Šics norādīja, ka imigrācija politikai būtu jābūt labvēlīgai attiecībā uz tādām valstīm, kuras (kultūras īpatnību dēļ) nav tendētas veidot slēgtas kopienas. Lai arī tieši neminot, varētu nodomāt, ka runa ir par ķīniešiem un krieviem.

Šics savos spriedumos ir pragmatisks, taču viņa redzējumā saklausīju to noti par cilvēkiem un dzīvošanu, ko raksta sākumā izvirzīju kā savu mērķi kandidātu atlasei.

Nobeigumā

Vispār jau EP vēlēšanu lomu nevajadzētu pārspīlēt. Iedzīvotāju skaita ziņā Latvijā dzīvo vien 0.4% no kopējā ES iedzīvotāju skaita. EP pārstāv 28 valstis, kopā darbojas 766 deputāti no kuriem Latvijas ir vien 8.

Kāds igauņu politoloģijas maģistrs Kals Kāze (Karl Kase) par EP un demokrātiju izteicies visais skarbi [4]:

Человек, ты, не знающий о Европейском парламенте [..] ничего, пожалуйста, не ходи на выборы! Не слушай дешевой политпропаганды, которая заставляет тебя чувствовать себя значительным, поскольку ты участвовал в выборах. Нерациональный голос в разы хуже, чем неучастие в них.

Политика - не бег на 100 метров, который выигрывает самый быстрый (лучший). Эстонская (и не только) политика - самый обычный бизнес, где побеждает тот, у кого самый лучший отдел маркетинга.

Avoti:

[1] Nereālie solījumi - panākt EP pensiju, algu un pabalstu pieaugumu - http://www.tvnet.lv/zinas/latvija/510551-nerealie_solijumi_panakt_ep_pensiju_algu_un_pabalstu_pieaugumu

[2] 2014. gada 24. maija Eiropas Parlamenta vēlēšanu deputātu kandidātu saraksti - http://ep2014.cvk.lv/saraksti/

[3] Latvijas Reģionu Apvienība - http://ep2014.cvk.lv/saraksti/cf3fc39644.html

[4] Karl Kase: Kui sa ei tea poliitikast midagi, ära mine valima! -
igauniski - http://www.delfi.ee/news/paevauudised/epvalimised/karl-kase-kui-sa-ei-tea-poliitikast-midagi-ara-mine-valima.d?id=68715455
krieviski (saīsinātā versija) - http://rus.delfi.ee/daily/epvalimised/magistrant-politologii-esli-ne-znaesh-o-politike-nichego-ne-hodi-na-vybory.d?id=68719609