Kāda skaņdarba stāsts

Stāsts ir par Johann Sebastian Bach skaņdarbu Orķestra svītu Re mažorā (Suite Nr. 3 D-Dur BWV 1068), kas tika uzrakstīta laika posmā no 1717.gada līdz 1723.gadam un bija domāta vācu apgabala Köthen firsta Leopold galmam. Tur Bach toreiz bija pārcēlies uz dzīvi ar ģimeni un strādāja par kapelmeistaru. Komponista dzīves laikā skaņdarbs pelnīto vērību neieguva.

Kaut gan savas dzīves laikā Bahs uzrakstījis vairākus grandiozus un pārlaicīgus skaņdarbus, toreiz viņš galīgi nebija pazīstams kā komponists, tikai kā talantīgs ērģelnieks un klavesīnists. Pēc Baha nāves viņa radītie skaņdarbi bija praktiski aizmirsti un netika atskaņoti apmēram 100 gadus. Praktiski gadsimtu vēlāk mācoties no Baha un novērtējot tā lielo devumu mūzikā Ludwig van Beethoven izteicās: "Nevis strauts - jūra būtu viņa īstais vārds." (no vācu val. "bach" - strauts )

Minētais skaņdarbs pārvērtības piedzīvoja 19.gs., kad vācu vijolnieks August Wilhelmj, to transponēja no Re mažora uz Do mažoru. Vēl vairāk, viņš atskaņoja skaņdarbu uz vienas vijoles Sol stīgas un deva tam mūsdienās atpazīstamu nosaukumu „Gaiss” („Air on the G String").

Piedāvāju noklausīties Baha skaņdarbu vijolnieces Sarah Chang izpildījumā, kas, manuprāt, ļoti smalki nodod klausītājiem ģēnija dvēseles pārdzīvojumu vēstījumu.

http://www.youtube.com/watch?v=qOVwokQnV4M

Attēlu galerijā: Bahs jaunībā Veimārā , Bahs brieduma gados - Elias Gottlob Haußmann gleznots komponista portrets eļļā 1746.gadā, Baha personīgais zīmogs parakstam, vijolnieks Augusts Vilhelms, Baha skulptūra pie Sv.Tomasa baznīcas Leipcigā, kurā viņš apbedīts.

Par komponistu - http://de.wikipedia.org/wiki/Johann_Sebastian_Bach