Tu esi mans eņģelis...

Uz šo rakstu pamudināja mājas lapas apmeklētājas „nini” komentārs – „Ir sargeņģeļi, kurus mēs neredzam. Un ir sargeņģeļi, kurus redzam, dzirdam, jūtam - tie ir mūsu draugi.”

 Sen esmu domājusi par šo „eņģeļu jautājumu”. Zinu, ka man dzīvē ir bijuši un arī šobrīd blakus ir eņģeļi jeb cilvēki, kas iespaidojuši un iespaido manu dzīvi. Turklāt tie ir gan „kritušie” eņģeļi, gan gaišie, nesavtīgie, kas man dod spēku, atbalsta šaubu un neizlēmības brīdī. Un vēl, es tagad zinu, ka paskatoties acīs cilvēkam, varu noteikt, ka viņš kādu laiku būs manas dzīves neatņemama sastāvdaļa. Tā ir tāda zināma dzīves pieredzes vai sievietes intuīcijas daļa, kā nu kuram labāk tīk uzskatīt.

Pirms vairākiem gadiem, kad atklāju šīs sakarības, rakstīju:

Tu esi mans eņģelis,
Es - tavējais.
Tava mīla kā spārni pār mani,
Pajumte maniem sapņiem
Par laimi.

Eņģelis ir draugs, vīrs, sieva, kolēģis, skolotājs (ne tikai kā profesija), jebkurš cilvēks, ar kuru rezonē, starp kuru un tevi nepastāv vienaldzība.

Kā jau minēju – ir gan kritušie, gan gaišie eņģeļi (šeit es negribētu eņģeļa jēdzienu saistīt ar baznīcas, reliģijas vai Bībeles klasiskajiem priekšstatiem). Abējādie ir dzīves sastāvdaļa un abi ir jāpieņem, lai mācītos, attīstītos, ciestu un piedotu.

Visaugstākā laimes sajūta ir apziņā, ka esi kādam eņģelis un ka otrs tieši tā arī uz tevi skatās. Tā skatās bērns uz vecākiem, tā skatās mīlestības apmātais, tā skatās skolnieks uz savu skolotāju ... Būtībā tā ir 100% paļaušanās otram. Esmu vienmēr skeptiski izturējusies pret 100% apgalvojumiem, jo nekā un nekas dzīvē nav nemainīgs – ja jebkas ir statisks, tad tas nav dzīvs. Tomēr varu atcerēties dzīvē vairākus šos „uz eņģeli” skatienus. Nejaukākais , ko var izdarīt, izmantot savtīgi šāda veida skatienu, sākt manipulēt ar cilvēku, kurš uz tevi paļaujas. Un tā mēs daudzi darām, jo esam taču „veiksminieki”, „uzvarētāji”, „favorīti”, „līderi”.