Paulu Koelju „Portobello ragana”

Brīvo laiku veltīt brazīļu rakstnieka Paulu Koelju grāmatas izlasīšanai!

Līdz šai atziņai nonācu, kad izlasīju Jāņa Rozes apgādā latviešu valodā izdoto grāmatu „Portobello ragana” (2008). Jāatzīst, ka tā nav pirmā manis iepazītā šī autora grāmata, jo izlasītas un mājās grāmatu plauktā sarindojušās vēl citas – „Alķīmiķis”, „Ceļa vārdi Gaismas Bruņiniekam”, „Maktub”, „Veronika grib mirt”, „Pjedro upes krastā es sēdēju un raudāju”, „Burvja piezīmes”. Taču visas šīs grāmatas nesušas tikai gaišuma, cilvēkmīlestības, garīguma, kaisles, piedošanas, pašizziņas idejas.

Manuprāt, Paulu Koelju uzrakstītais liek kaut vai uz mirkli pabūt ārpus ikdienas steigas, rutīnas, reālās dzīves uzstieptā pragmatisma. Mudina paskatīties uz vērtībām, kas stāv ārpus karjeras, mantiskās labklājības, sabiedriskās atzīšanas. Tas ir vērtīgi, lai nezaudētu prasmi ikdienā priecāties par darbu ko tu dari, par pienākumiem, kas tev jāveic, par cilvēkiem, kurus sastopi, par grūtībām, kuras pārvari.

Grāmatā „Portobello ragana” ietverta interesanta doma par darbu, ko ikdienā dari ar kaislību, par attiecībām ar darbiniekiem, kolēģiem, klientiem. Citāts no grāmatas varoņa - bankas ģenerāldirektora Pītera Šernija teiktā - „Klienti un darbinieki dzīvo vienā pasaulē – īstenībā nav nekas cits kā elektriski impulsi mūsu smadzenēs. Tas, ko mēs domājam, ka „redzam”, ir vien enerģijas pulsācija pilnīgi tumšā smadzeņu daļā. Taču, iemācoties savus elektroniskos impulsus saskaņot ar citu cilvēku impulsiem, mēs varam šo īstenību ietekmēt. Man nesaprotamā veidā prieks ir lipīgs, tāpat kā entuziasms vai mīlestība, vēl jo vairāk skumjas, nomāktība vai naids, - un tās ir emocijas, ko „intuitīvi” uztver gan darbinieki, gan klienti. Lai šo procesu uzlabotu, jārada mehānisms, kas šos pozitīvos stimulus uztur aktīvus”.

Grāmatā pavīd arī mūsdienās tapusi populārā un plaši apspriestā doma par Dievu kā sievišķo pirmsākumu. Šī atziņa, kā zinām, ir pretrunā ar klasiskās baznīcas dogmām. Sasaucas ar Dena Brauna idejām par Dievietes kultu.

Protams, visu caurauž humānisma ideja, meklētas atbildes uz jautājumiem kā ticība, piedošana, mīlestība. Taču skatījums ir daudz plašāks, rādīta jūtu patiesā daba - „mīlestība nesniedz laimi un nekad nav sniegusi. Gluži otrādi, mīlestība – tas ir pastāvīgs nemiers, kaujas lauks, negulētas naktis, kurās tu nepārtraukti uzdod jautājumu, vai esi rīkojies pareizi. Īsta mīlestība sastāv no sakāpinātas jūsmas un agonijas.”

Visnotaļ šādu atziņu, darbu radītājam ir jābūt interesantai un bagātai personībai ar būtisku dzīves pieredzi. Manas domas apstiprinājās, kad meklējot internetā uzgāju paša autora veidotās vietnes, blogus (skat. zemāk), kur aprakstos, foto un video parādītas viņa aktivitātes.

Īsa uzziņa par autoru –
Paulu Koelju (Paulo Coelho), dz. 1947.g., 61 gadus jauns, dzīvo Brazīlijā Riodežaneiro, dzimtā valoda – portugāļu. Literāts, žurnālists, vairāku dziesmu vārdu autors. Dažādu organizāciju, institūtu biedrs. Miera nesējs. Daudz ceļojis, devies arī svētceļojumos. Pasaulē pazīstamu un tulkotu grāmatu autors.

Official Site Paulo Coelho - http://www.paulocoelho.com/engl/index-site.html

Paulu Koelju grāmatu elektroniskās versijas (bezmaksas) - http://piratecoelho.wordpress.com/

Paulo Coelho’s Blog - http://paulocoelhoblog.com/

Paulo Coelho profiles - http://www.myspace.com/paulocoelho