Rimtās atpūtas cienītājiem

Savu septīto kāzu gadadienu šogad svinējām pie Usmas ezera, tādā rimtā nostūrī, meža un ūdens ielokā, SPA HOTEL USMA. Varēja apmesties gan viesnīcas vienā no divpadsmit numuriņiem, gan kempinga mājiņā, mēs izvēlējāmies pirmo variantu. Nebija doma izmēģināt dažādas SPA procedūras (par tām neko nemāku teikt), vienkārši baudīt silto laiku, dabu un divvientulību.

Uzreiz jāsaka, ka aktīvās atpūtas cienītājiem un skaļo ballīšu faniem te varētu būt gana garlaicīgi, jo nebūtu īsti ko darīt. Usmas ezera klātbūtne ļāva izbaudīt tikai vakara peldes un rīta pastaigas ar katamarānu. Protams, nevienam netika liegts doties rīta skrējienā vai izbraucienā ar velosipēdu, vai arī uzspēlēt bumbu, ja nolasās kompānija. Citādi lieliska iespēja aizmirst savu datoru mājās un palasīt līdzpaņemto grāmatu, baudot saules peldes uz viesnīcas terases.

Gribējās vairāk uzbāzības informācijas ziņā no administrācijas puses, jo par iespējām nomāt laivas, katamarānus, izbaudīt pirtiņu, baseinu vai kādas no mājas lapā izslavētām SPA procedūrām izziņas vajadzēja vilkšus vilkt ārā. Katamarāna braucienu izbaudījām tikai tāpēc, ka paši pastaigājoties gar ezera malu ieraudzījām laivu piestātni ar dažādiem ūdens braucamrīkiem un gājām plīties ar jautājumiem recepcijā , sak’ mēs tā kā gribētu, ar ko te būtu jārunā un cik tas nāktos.

Kas nu patiešām patika un smēķēja dikti labi, bija ēdiens. Usmas pavāriem gods un slava, prot labi pagatavot gan buti garneļu mērcē, gan jēra gaļas cepeti, gan uzcept kārtīgus kartupeļu pankokus. Ēdieni ar garšvielām un labu servējumu. Var jau bišku piekasīties pie viesmīļa apkalpošanas, kuram īsti trūkst pieredzes un zināšanu, kā un kādā glāzē pasniedzams sarkanvīns, bet kādā baltvīns, vai arī kā uz galda jānovieto ēdamrīki un salvetes (ja tādas vispār neaizmirstas atnest). Bet ko tur, vietējais lauku puisis piepelnās, ir gana laipns un atsaucīgs, turklāt dara visu, ko liek, pēc galdiņu novākšanas aizskrien vēl iedot glābšanas vestes atpūtniekiem, kas dodas izbraucienos ar laivām vai katamarāniem.

Viesnīcas un kempinga iemītnieki puse uz pusi bija vietējie un ārzemnieki. Sanāk, ka doto vietiņu zina un pazīst. Internetā ar’ bija viegli atrodama. Visumā palika pēcgarša, ka vēlētos te vēlreiz iegriezties. Varbūt ziemā, kad pirmā stāva ēdamzālē kursies kamīns.