PHP: Kā radās PHP? Vēsture

1997. gadā projektam pievienojās 2 Izraēlieši Zeev Suraski un Andi Gutmans, kuri nolēma pārrakstīt parseri, kā rezultātā PHP ieguva jaunu nosaukumu PHP: Hypertext Preprocessor. Iemesls kāpēc vajadzēja pārrakstīt kodu bija vienkāršs – esošais kods nebija pietiekami labs, lai veidotu e-komercijas web lapas.

PHP pirmsākums

Pašā, pašā sākumā, kad tikko parādījās internets gudri cilvēki nodomāja – ja jau ir internets un serveri, tad kāpēc lai tur nebūtu informācijas, kurai varētu brīvi piekļūt un iepazīties ar tās saturu. Tā 1989. gadā radās gan web serveri, gan HTML kā web statisko lapu standarts. Taču cilvēkiem vajadzēja ko vairāk – formas, apmeklējumu skaitītājus, u.c. „pribambasus”, kas arī pamudināja 1993. gadā izstrādāt interfeisu, caur kuru tiktu izpildīts binārais fails un rezultāts tiktu parādīts web lapā. Tā radās CGI (common gateway interface). Un programmētāji, kā nu kurš prata un mācēja sāka veidot interaktīvās web lapas gan Perl, gan C valodās. Viss bija labi, bet sarežģīti.

Kāpēc PHP?

Sākotnējā PHP versija parādījās 1994. gadā, kad Dānis/Grenlandietis vārdā Rasmus Lerdorfs izveidoja CGI bināros failus ar mērķi padarīt dzīvi interesantāku un aizvietot Perl skriptus, kurus viņš lietoja veidojot web lapas. Sākotnējā PHP sūtība bija apstrādāt formas, līdz ar ko PHP bija saīsinājums no Personal Home Page.

Jaunizveidotais rīks kaut arī rakstīts C valodā mācēja darboties ar datubāzēm un bija gana ērts lietošanā, kā arī vienkāršāks par Perl.

1997. gadā projektam pievienojās 2 Izraēlieši Zeev Suraski un Andi Gutmans, kuri nolēma pārrakstīt parseri, kā rezultātā PHP ieguva jaunu nosaukumu PHP: Hypertext Preprocessor. Iemesls kāpēc vajadzēja pārrakstīt kodu bija vienkāršs – esošais kods nebija pietiekami labs, lai veidotu e-komercijas web lapas. Tā radās PHP 3. 1998. gadā 10% webserveru tika izmantots PHP.

Neilgi pēc PHP 3 publiskās relīzes šie paši Izraēlieši ķērās klāt un vēlreiz pārrakstīja PHP kodolu izveidojot Zend Engine. 1999. gadā tika izveidota arī organizācija Zend Technologies, kura administratīvais birojs atrodas Cupertino, Kalifornija, ASV, savukārt tehnoloģiju centri Ramat Gan un Te Aviv, Izraēlā. Sākot ar PHP 4, tika izveidoti plašs moduļu klāsts darbam ar dažādām datubāzēm. Ievērojami pieauga ātrdarbība. Līdz pat 2008. gada 8. augustam tika izlaisti PHP 4 kritiskie labojumi.

Kāpēc Zend? Izrādās tas ir hibrīdvārds (Portmanteau), kas veido salikumu no abu autoru vārdiem Zeev un Andi.

PHP 5 versijā klāt nāca spēcīgāks OOP (Objektorientētās programmēšanas atbalsts).

PHP 6 versijā klāt nāks pilns Unicode atbalsts.

Par PHP valodu

Manuprāt, PHP veiksmes pamatā ir sekojošas īpašības:

• Nav jādefinē mainīgie. Vēl jo vairāk – tiem var mainīt tipus koda izpildes laikā.
• Cieša sasaiste ar HTML un klauzulu lietotšana HTML dokumentā.
• Nav jākompilē;
• Plašs (bieži vien arī iebūvēts) datubāžu atbalsts;
• Daudz un dažādi moduļi (mb_strings, gd, uc)
• Fatālu kļūdu gadījumā – „nekas traks nenotiek”. T.i., serveris turpina strādāt.
• Ļoti labi dokumentēta valoda;
• Intuitīva valoda;

Lai arī, pārsvarā, funkcijas un konstrukcijas no versijas uz versiju tiek saglabātas, taču šis tas mainās, līdz ar ko nevar droši apgalvot, ka mainoties PHP versijai iepriekš izveidotais kods strādās. Tas arī atzīmēts kritikā (skat. [3])

Piemēram.
PHP5 objekta konstruktors ir __construct(), savukārt PHP4 – funkcija ar tādu pašu nosaukumu kā klase.
Sākot ar PHP 5.3 nebūs vairs register_globals un magic_qutoes. Pēdējais, jāteic bija ļoti „iegājies”.
Sākot ar PHP5.3 būs arī patiesi anonīmas funkcijas, kas manai acij izskatās gana svešas, bet izskatās šādi:

function getAdder($x)
{
return function ($y) use ($x) {
return $x + $y;
};
}

$adder = getAdder(8);
echo $adder(2); // prints "10"

Dažas PHP fiškas, jeb cheats, jeb „lieldienu olas” :)

Piemēram:
ievadot ?=PHPE9568F36-D428-11d2-A769-00AA001ACF42 jebkuram serverim, uz kura ir PHP 4 vai 5 versija iegūsim „līku” PHP logo;

?=PHPE9568F34-D428-11d2-A769-00AA001ACF42 – iegūsim nedaudz glītāku php logo;

?=PHPE9568F35-D428-11d2-A769-00AA001ACF42 – zend logo;

?=PHPB8B5F2A0-3C92-11d3-A3A9-4C7B08C10000 iegūsim visu to cilvēku vārdus, kuri piedalījušies PHP tapšanā

 
[1] http://en.wikipedia.org/wiki/PHP
[2] http://www.php.net/manual/en/history.php.php
[3] http://ru.wikipedia.org/wiki/PHP