Lieldienu brīvdienas Parīzē – I daļa

Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Lidojums no Rīgas lidostas līdz Parīzes Charles de Gaulle lidostai ilga divas ar pusi stundas. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu – saule lutināja ar siltumu, ziedēja kastaņas, ceriņi, ābeles.

Skatam pavērās Parīzes nami ar unikāliem balkonu un logu metāliskiem kaltiem režģiem, kas atgādināja melnu mežģīņu rotājumus. Skārda jumti kā piebērti maziem skurstenīšiem, kas liecināja par daudzo mazo istabiņu skaitu katrā no šiem namiem. Terasītes un balkoniņi, kurus nereti rotāja zaļi krūmi vai ziedošu puķu podi.

Apmetāmies mazā viesnīcā Monmartra rajonā uz Rue Blache. Kaut gan viesnīca bija septiņos stāvos saku „mazā” tāpēc, ka viss tur bija mazs sākot ar liftu, kur knapi ietilpa 2 cilvēki, beidzot ar šauru balkoniņu un vannas istabu. Viesnīcas saimnieks jau dalot atslēgas centās izrādīt savu nacionālo pašlepnumu uz jebkuru jautājumu angliski spītīgi atbildot franču mēlē un skaidrojot visu ar žestu palīdzību.

Mazliet atvilkuši elpu pēcpusdienā devāmies iepazīt rajonu un tā ievērojamākās vietas. Monmartre kopš 19.gs. izteikti bohēmisks rajons, kurā viesojušies un arī tagad uzturas daudzi mākslinieki, rakstnieki, uzdzīvotāji, kas ir arī daudzo publisko namu, kabarē un sex shopu apmeklētāji. Centrālais bulvāris de Clichy ņirb no gaismas reklāmām - sexy o!, erotic show, seksodrom utt. Turpat arī pasaulslavenais kabarē teātris Moulin Rouge un Parīzes erotikas muzejs, bet par tiem abiem mazliet vēlāk.

Viens no ievērojamiem apskates objektiem Svētās Sirds bazilika jeb Sacre-Coeur, kas atrodas Momartras pakalnā. No tā paveras lielisks skats uz pilsētu. Romānikas un bizantiskā stila balto baziliku uzcēla franču karavīru piemiņai, kuri krita Francijas-Prūsijas karā. Baziliku cēla 39 gadus, un to iesvētīja 1919.gadā. Bazilikas lielais kupols izrādās ir otrs augstākais punkts Parīzē pēc Eifeļa torņa. Pie ieejas atrodas divas H.Lefevra veidotās statujas – Žanna d’Arka un Luijs IX Svētais zirgu mugurās.

Šajā bazilikā aiz altāra atrodas Sv. Pētera bronzas skulptūra. Valda ticējums, ja pieskaras tā labās kājas īkšķim, tad lielas cerības pēcnāves dzīvē nokļūt debesīs. :)

Pa mazām bruģētām ieliņām dodoties augšup pakalnā var nokļūt īsti mākslinieciskā gaisotnē, kur ik uz stūra ielas zīmētāji, gleznotāji aicinās uzgleznot tavu portretu vai arī par 20EUR no papīra izgriezt tavu siluetu.

Pie veikaliem, saloniem un daudzajām kafejnīcām izvietoti mākslinieku darbi vai gleznu, plakātu reprodukcijas. It īpaši iemīļota mākslinieku pulcēšanās vieta jau kopš 19.gs. ir Place du Tertre – laukums, kuru ieskauj kolorīti restorāni. Vienā no tādiem nobaudījām gan crape – lielās plānās pankūkas ar dažādiem pildījumiem (vidēji 5,50 – 7,50EUR gabalā), gan rozā sauso vīnu, gan klavierspēli.

Viesmīļi koķetē uz nebēdu, joko un izsaka nemitīgi komplimentus. Kad pasūtīju pudeli gaišā vīna mums pie galda sēdošām četrām dāmām, viesmīlis nopietni atbildēja – „tā, madam, pierakstu – vīna pudele pieciem”, mēģināju aizrādīt, bet viņš veikli noskaitīja – nu kā, viens, divi , trīs, četri un pieci, norādot uz sevi, tad atplauka smaida un teica, ka tūlīt būs klāt ar vīnu četrām jaukām dāmām. :)

Netālu no Place du Tertre atrodas Dalī muzejs (http://www.daliparis.com). Ieejas maksa vienam cilvēkam La monde fantasmagorique de Dali - 10EUR. Muzejā apskatāmās gan mākslinieka gleznas, gan skulptūras, gan noskatāmas pāris melnbalto filmu ar Dalī veidotajām performancēm Monmartrā 70.gadu beigās.

Turpat Monmartras pakalnā atrodams vīna dārzs, kurš joprojām ražo vīnogas kolekcionāru iecienītiem vīniem. Dārzi un saglabājušās koka dzirnavas atsauc atmiņā Monmartras ne tik seno pagātni, kad šis rajons bija izteikti provinciāls. Šeit brauca atpūsties no Parīzes centra burzmas un skaļuma.

Vīnogulāja galā atrodas kabarē-restorāns Au Lapin Agile jeb veiklais trusis. Šis kabarē pagājušā gadsimta sākumā bija īpaši populārs. To apmeklēja mākslinieki Pikasso un Renuārs, dzejnieki Apolinērs un Verlēns. Savu nosaukumu tas ieguvis no Andrē Žila humoristiskā gleznojuma, kurā attēlots no katla bēgošais trusis.

Monmartras pakalnā ir vairāki ievērojami nami, kur dzīvojuši vai darbojušies mākslinieki, aktieri, dziedātāji. Šeit slavenās franču dziedātājas Dalidas nams (izdarījusi pašnāvību). Pikasso gleznošanas darbnīca. Caur sienām ejošā cilvēka skulptūra.

Pakalna pakājē ne mazāk interesants apskates objekts – Cimetiere de Monmartre jeb Monmartrtras kapsēta. Latvieša smilšu kalniņu kultūras piekritējam acij sveša un īpatnēja, ar betonā, granītā un marmorā cirstām kapu kopiņām, sarkofāgiem, kapeņu mājām.

Te apbedīti Stendāls, H.Heine, Dalida, E.Zolā, H.Berliozs u.c. ģēniji. Katrs kaps pats pa sevi uzskatāms kā arhitektūras un skulpturālais mākslas darbs.

Atgriežoties no fatālistiskām lietām pie garīgām un miesiskām baudām, mazliet par Parīzes Musee de L’Erotisme (ieeja 8EUR). Atrodas uz Boulevard de Clichy72 100 metru attālumā no Moulin Rouge (http://www.musee-erotisme.com/).

Erotikas un seksa atspoguļošana dažādos mākslas veidos – skulptūrās, gleznās, filmās, afišās, fotogrāfijās u.tml. , sākot no senatnes līdz mūsdienām. Ekspozīcija izvietota septiņos stāvos.

Un visbeidzot slavenais kabarē Moulin Rouge (http://www.moulin-rouge.com/). Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti (110EUR vienam cilvēkam) visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz gan vizuālu, gan audiālu, gan garīgu baudījumu.

1900.gadā Moulin Rouge kļuva par deju zāli. Lai gan kankāns radās Monparnasā, šī deja vienmēr asociējas ar Mulenrūžu. Šī kabarē vētrainās dejas izrādes plakātos iemūžinājis Anrī Tulūzs-Lotreks.

Katru kabarē apmeklētāju sagaida laipni apkalpotāji, kas pavada līdz rezervētam galdiņam greznā zālē ar daudzpakāpju balkoniem. Pirms tam tiek veikta rūpīga somiņu pārbaude, lai neienestu asus priekšmetus un fotoaparātus. Izrādes nedrīkst nekādi fiksēt, bet tiek piedāvāts iegādāties krāsainu un fotogrāfijām bagātu programmu par 8EUR. Šampanieša glāzes tiek pastāvīgi pildītas – dzer bez papildus samaksas, cik gribi.

Priekšnesums ar skaistiem un talantīgiem dejotājiem, dziedātājiem, vēderrunātājiem, akrobātiem, žonglieriem. Nemitīgi mainošās dekorācijas, mūzikas stili, krāšņiem tērpi. Vienkārši baudījums!

Īsumā tas ir redzētais un baudītais tikai divās dienās Parīzē un tikai vienā no šīs burvīgās pilsētas rajoniem – Monmartrā. Turpmāk par pilsētas sirdi un vēsturisko centru. Vēl ko varu droši teikt - ceļojums ilga tikai piecas dienas, bet arī tā pietika, lai aizbraucot sajustu nostaļģiju un vēlmi šajā šarmantajā pilsētā atgriezties vēl un vēl. Paldies ceļojumu aģentūrai Dabas Draugi (http://www.dabasdraugs.lv/)un mūsu grupas vadītājai Silvijai par iespēju baudīt Parīzi ! :)