Ar padomju varu ļaudis jau bija apraduši un par "stučīšanas" tēmu, kura, lai arī saglabājās tabu statusā, šad un tad, būdami kunga prātā, mēdza patērzēt. Tā arī uzzināja, ka vietvara apmaiņā pret ziņojumiem, cik nu patiesiem, cik izdomātiem, esot apgādājusi ziņotājus ar pārtiku.
Viņiem nebija ne mājas, ne mantas, un visa viņu bagātība bija uzvelkama mugurā: viens vatenis, vienas bikses, mākslīgās ādas zābaku pāris. Reizēm pie netīrā vateņa respekta iedzīšanai tika piesprausti dažādi spoži alumīnija grabuļi, ko paši sauca par ordeņiem vai medaļām.
Filmā tiek uzsvērts Krievijas varenums un spēks, tomēr netiek sniegtas atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem. Ir skaidri iezīmēts ienaidnieks - rietumi, bet galīgi nav saprotams kādā virzienā Krievija grib attīstīties, turklāt, neizskatās, ka šāds jautājums būtu nodarbinājis arī filmas autoru prātus. Acīmredzot, klēts ir tukša un pienācis laiks doties sirojumos.
1896.gada 6.aprīlī Atēnās Grieķijā tika atklātas pirmās modernās Olimpiskās spēles. Tās bija Vasaras Olimpiskās spēles, bet Ziemas Olimpiskās spēles pirmo reizi notika 1924. gadā Šamonī Francijā. Vienīgā valsts, kas piedalījusies pilnīgi visās Olimpiskajās spēlēs, ir Šveice.
1949.gada 4.aprīlī 12 Eiropas un Ziemeļamerikas valstis parakstīja Ziemeļatlantijas līgumu, dibinot NATO. Organizāciju izveidoja 10 Eiropas valstis (Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Islande, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija un Portugāle), ASV un Kanāda, aukstā kara apstākļos kā pretsparu PSRS un citām komunistiskajām valstīm. Latvija NATO pievienojās 2004.gadā.
Šodien, 2015.gada 3.aprīlī, kristīgajā pasaulē tiek pieminēta Lielā Piektdiena - Kristus nāves diena un vienlaikus arī cilvēces grēku izpirkšanas diena. Tača šajā datumā notikuši vēl kādi zīmīgi notikumi, ieskatīsimies vēsturē. Piemēram, 1973.gada 3.aprīlī ASV, Ņujorkā veikts pirmais mobilā telefona, kuru izstrādājis uzņēmums Motorola, zvans.
Šodien pasaulē svin Starptautisko bērnu grāmatu dienu. Datums izvēlēts par godu visiem labi zināmajam un mīļotajam dāņu rakstniekam Hansam Kristianam Andersenam, kurš dzimis 1805.gada 2.aprīlī.
Neskatoties uz to, ka vairākumam 1.aprīlis asociējas ar Joku dienu un šajā dienā cilvēki labprāt izjoko cits citu, tomēr, atskatoties ne tik tālā pagātnē, var atrast vēl citus interesantus notikumus. Ar šo rakstu uzsāku rakstu sēriju mēneša garumā, kad katru dienu centīšos informēt iinuu.lv lasītājus par nozīmīgiem, savdabīgiem, kurioziem, saistošiem faktiem šajā dienā pasaules vēsturē. Seko līdzi!
Krievu filozofa, teologa un filologa Leonīda Maciha lekcijas iepazinām sakarā ar brīvmūrnieku tēmu. Raidījumus noskatījāmies ar zināmu baudu, jo stāstītājs gana harizmātisks, ar bagātu valodu un noformulējušos viedokli. Tālāk meklējot materiālus ar šī viedā vīra lekcijām, uzgājām divus 2012.gada televīzijas raidījumus, kas veltīti sieviešu lomai pasaules vēstures veidošanā.
Skatoties uz politiķu manevriem ap okupācijas un etniskiem jautājumiem, nevilšu radās doma ielūkoties vēsturē un noskaidrot – cik tad īsti ir Latvijā etnisko krievu? Vēlos vērst uzmanību uz sekojošiem statistikas datiem, proti, par etnisko sastāvu pirms un pēc otrā pasaules kara.