Web tehnoloģijas un valodas novadu mājas lapās
Ik pa laikam aplūkojot kādu web lapu rodas jautājums kurš to ir veidojis un ar kādām tehnoloģijām. Lai arī pastāv dažādi IP un domēnu rīki, kur ļauj izlobīt kaut kādu informāciju par lapas īpašnieku, pavisam nesen uzgāju Chrome spraudni – Wappalyzer, kurš ļauj bez liekas lūrēšanas lapas kodā, noteikt šādu tādu interesantu informāciju par lapu.
Ik pa laikam, aplūkojot kādu web lapu, rodas jautājums, kurš to ir veidojis un ar kādām tehnoloģijām. Lai arī pastāv dažādi IP un domēnu rīki, kur ļauj izlobīt kaut kādu informāciju par lapas īpašnieku, pavisam nesen uzgāju Chrome spraudni – Wappalyzer, kurš ļauj bez liekas lūrēšanas lapas kodā, noteikt šādu tādu interesantu informāciju par lapu.
Wappalizer
Wappalizer ir web pārlūka spraudnis (gan Chrome, gan Firefox), kurš pēc kaut kādām pazīmēm ļauj noteikt kāds CMS vai platforma lietota, javascript framework uc.
Wappalizer mājas lapā atrodama arī statistika par dažādu web tehnoloģiju lietojumu pēdējās 30 dienās, to acīmredzot iegūst no spraudņa lietotājiem.
Latvijas novadu mājas lapas
Tā kā Wappalizer nepiedāvā statistiku pa valstīm, nolēmu pētnieciskās intereses vadīts ielūkoties kādas web tehnoloģijas iecienījuši novadu mājas lapu izstrādātāji.
No 109 novadiem CMS varēja noteikt 37. Skaidrs, ka rīks nav tika advancēts, lai, piemēram, spētu noteikt Pampāļu Jāņa paštaisīto CMS. Līdz ar to, var uzskatīt, ka atlikušām lapām ir vai nu pašmāju veidots CMS, vai tāda vispār nav.
Secinājumi:
Kā redzams, novadu mājaslapu izstrādātāji lielāku priekšroku dod Jooma (17% no kopējā skaita), Wordpress – 5%, Typo – 2.7%.
JavasScript framework lietojuma ziņā priekšroku dod jQuery (47% no kopskaita), MooTools – 18% un ProtoType – 13%.
Apskatot 9 pilsētu mājas lapas, redzam:
ASP.NET izmanto Jēkabpils un Rīga, Drupal – Valmiera, Type3 – Rēzekne. Pārējām – nav zināms.
Saziņas valodu lietojums
Lai arī saziņas valodu lietojums nav šī pētījuma mērķis, tomēr vēlos padalīties ar dažiem vērojumiem. Apskatīts kādās valodās ir atspoguļota vispārējā informācija un aktuālā informācija, piemēram: jaunumi, aktualitātes.
No 9 pilsētām, gan vispārējā, gan aktuālā informācija visvairāk valodās (LV,RU,EN,DE) publicēta – Ventspilī un Jēkabpilī. Jūrmalā – LV,RU,EN bet vācu valodā – tikai vispārējā informācija.
Tikai latviešu – Liepājā, RU,EN,DE – tikai vispārējā informācija.
Latviešu un angļu – Valmiera. Pārējās valodās, t.s. krievu, informācija nebija atrodama.
Pierobežā
Lietuvas (Liepāja, Daugavpils, Krāslava, Bauska) – nevienā nav atrodama lietuviešu valoda.
Igaunijas (Valka, Alūksne, Salacgrīva) – tikai Alūksnē ir vispārējā informācija igauņu valodā, pārējās – tikai latviešu un daļēji vispārējā informācija krievu un angļu valodās.
Krievu valoda novados, ar lielu krieviski runājošo īpatsvaru
Apskatot pēdējā referenduma rezultātus par divvalodību, redzams, ka lielākā aktivitāte bijusi: Daugavpilī, Rēzeknē, Ludzā, Krāslavā, Zilupē un Rīgā, savukārt aplūkojot apkopojuma tabulu, redzam, ka tikai atsevišķas pilsētas piedāvā iepazīties ar pilsētas (nevis novada) aktualitātēm arī krievu valodā.
Secinājumi:
Lai arī kopš novadu izveides pagājis ievērojams laiks, novadi lielākoties tā arī nav izmantojuši māja lapu kā informatīvo mediju, nodrošinot informāciju gan novada iedzīvotājiem, gan tūristiem. Īpaši tas skar pierobežu novadus.
Savukārt novados, kuri valodas referendumā visaktīvāk izteica vēlmi saziņā izmantot arī krievu valodu, no pētījuma redzams, ka šāda saziņa nemaz nav nepieciešama, jo visticamāk:
a) ar pašvaldību kontaktējas maz,
b) informācija nodrošinājums latviešu valodā ir pietiekams, jo nav pieprasījuši pašvaldībām informāciju tulkot arī krievu valodā,
c) iniciatīvu par novada aktualitātēm tulkot krievu valodā nav izrādījušas arī nevalstiskās organizācijas, kas liek domāt, ka šāds pakalpojums nav nemaz nepieciešams.
Informācijas apkopojums veikts 2012. gada augustā.
komentāri