Galvenais varonis filmas beigās uzdot būtisku jautājumu – vai tam ir nozīme? Karā jau netiek nogalināts ne igaunis, ne čečens, ne gruzīns, ne krievs, karā tiek nogalināti vienkārši cilvēki, kuriem katram ir sava dzīve, mīloši cilvēki, vecāki vai bērni. Karš paņem visu, nāvei nav nacionalitātes. Kapam nav nacionalitātes.
Izlasīju nesen latviešu valodā iznākušo kataloņu mākslinieka, sirreālista Salvadora Dalī vienīgo romānu "Apslēptās sejas" (2011). Katru sīkāko detaļu dabā, cilvēka sejas mīmikā, asociācijās un autoram raksturīgajos nomoda sapņos viņš „izglezno” ar smalku labas kvalitātes (lai nesaķep) otiņu.
Ceturtdienas vakarā devāmies uz kino „Rīga”, lai kopā ar filmas veidotājiem noskatītos jaunās latviešu filmas „Dancis pa trim” pirmizrādi. Vakara gaitā: karavīru dziemas, filmēšanas grupas uznāciens, klusuma brīdis pieminot aizgājušos, ieskats filmas tapšanā un pati filma. Patika, ka notiekošais un varoņu raksturi netika idealizēti.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Šodien, 10.jūlijā, Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls „Dunamunde 2010”, kur ņēma dalību 15 kara vēstures klubi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Pasākuma apmeklētāji, apstaigājot cietokšņa teritorijā izvietotās nometnes, varēja iepazīt vēsturi sākot no viduslaiku bruņinieku turnīriem, Ziemeļu un Napaleona kaujām, līdz 1.pasaules karam. Dažs labs izmēģināja roku gan šaušanā ar loku, gan arbaletu, gan musketi.
Izdzirdot Dītrihas vārdu uzreiz rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu maxi kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli, tā laika ikonu.