Mežaparks tā ir mūsu kaimiņu apkaime, kur nereti dodamies tieši atpūtas pastaigās. Te priežu mežs ar augšup lejup ejošām takām, bet prasīgākam gājējam un skrituļslidu braucējam arī asfaltēti celiņi. Ir arī iemīļota vieta ar stāvāku krastu, no kura paveras plašs skats uz Ķīšezeru.
Siltākam laikam iestājoties, Mežaparks pilns ar atpūtniekiem, kā arī dažādu atrakciju izmēģinātājiem un svētku svinētājiem. Tā arī tagad, tuvojoties Lielajai dienai, plakāti (skat. zemāk), izvietotie tepat Sarkandaugavā, vēsta par gaidāmajiem svētku pasākumiem.
5.aprīlī no plkst.12:00 līdz 16:00 ar kārtīgu šūpošanos un rotaļām būs lustīga Lieldienu svinēšana Mežaparkā, kas šogad veltīta pasaules tautu Lieldienu svinēšanas tradīcijām - stilizēta Olu koka izrotāšana, kā to dara Vācijā, izrotātu cepuru gājiens, kāds ir Amerikā, gigantiska saulgriežu omlete franču stilā un daudz kas cits.
Pasākumā skanēs arī latgaļu skanīgās dziesmas postfolkloras grupas „Rikši” izpildījumā.
Domājams Lieldienu zaķa (agrāk truša) pirmsākumi rodami seno ģermāņu tradīcijās un uzskatos par pavasara saulgriežiem. Leģenda par Lieldienu zaķi pirmo reizi Eiropā dokumentēta jau 16.gadsimtā, taču konkrēts avots nav zināms. Vieta, kur Lieldienu zaķi bija sastopami vairumā ir Vācijas pilsēta Minhene, kur par godu viņiem 1991.gadā tika dibināts Lieldienu zaķu muzejs.
Pāris ideju, kā pašrocīgi var izgatavot Lieldienu apsveikuma kartiņas par pamatu ņemot dažādas krāsas vidēji biezu kartonu, kokvilnas diegus un krāsainas koka pogas. Viens vakars rosības un pavasarīgi pozitīvas kartiņas gatavas!
Produktu svētīšana arī bieži vien stāv pāri jelkādam saprātam un no simboliskās jēgas par olu un maizes svētīšanu sen kā pāraugusi par ko vairāk, jo stiepts tiek viss – kilogramiem sāls, gaļas ruletes, galerts, desmitiem olu, konfektes un šņabis. Tas nekas, ka pēdējais iegādāts visnotaļ apšaubāmā ceļā. Dievs visu piedos. Un piedos jau arī, ja vien cilvēks garā ir stiprs.
Laika nekad nav atliku likām, svētki nāk, mājās gribas radīt svētku noskaņu. Tāpēc šoreiz apkopoju divpadsmit dažādas idejas, kuras noderēs Lieldienu dekoru pagatavošanai, turklāt izmantojot ne vairāk kā trīs vai četrus elementus.
Gatavošanās Lieldienām mūsmājās rit pilnā sparā. Šovakar krāsojām olas pēc sentēvu metodes – sīpolu mizās. Lai olas sanāktu interesantākas un rakstainākas, ziedoju pāris zaķes, kurās iebēru grūbas un sasēju krāsojamo olu virtenes. Kad tumši sārtās olas ar raibumiņiem bija gatavas, nodevām tās Lieldienu zaķiem.
Diena izlīdzinājusies ar nakti – saules grieži. Pēc 40 dienu ilgā Lielā gavēņa iestājusies Lielā dienā. Pēc ilgākas atturēšanās, pieticīguma un rimtuma, nu krāšņums, kņada un dzīvesprieks plūst pāri malām. Līdzīgi kā citos svētkos, arī Lieldienās veltīsim viens otram labus, gaišus, spēcīgus un prieka pilnus vārdus!
Vēl tikai dažas dienas un Lielā diena jeb pavasara saulgrieži būs klāt. Esmu pārliecināta, ka svētku sajūtu var radīt ne tikai gaidāmās brīvās dienas, kuras iespējams pavadīt ģimenes vai tuvu cilvēku lokā, bet arī apkārtējās vides sapošana, tā sakot, pakārtošana svētkiem. Šeit dažas idejas, kā varētu izdekorēt māju.
Ja ir doma sarūpēt Lieldienu vai citiem svētkiem vairumā sirsnīgas dāvanas draugiem, radiem un paziņām, tad man ir ideja – pašas rokām izgatavota ziepītes-švammīte. Universāli, praktiski, ar izdomu un darinātājās roku siltumu.
