Ludzas novadā pavisam ir astoņpadsmit ezeri, taču man vislabāk kopš bērnības pazīstami ir divi – Ludzas Mazais ezers un Ludzas Lielais ezers. Pēdējais pēc platības ir 17. lielākais ezers Latvijā ar 8,46 km2. Abi ezeri ir savienoti ar mazu kanālu zem tilta, kas atdala pilsētas divas daļas.
Gribu ieteikt pasākumu, kuru katru gadu Jāņu brīvdienu laikā cenšamies apmeklēt, tas ir Lielais latgaļu tirgus Ludzas senajā pilskalnā. Patīk gan atrašanās vieta - kalns ar seno auru, kuru ieskauj ezeri; gan laiks – šķiet tajās dienās visiem zāļu vainagiem, darinājumiem, rotām piemīt vasaras saulgriežu misticisms; gan emocionālā noskaņa. Arī šogad jau sesto reizi 21.junijā Latgales un pārnovadu amatu meistari, saimnieki , dziedātāji un dejotāji sanāks kopā, lai organizētu Lielo Latgaļu tirgu un svinētu vasaras saulgriežus. Te varēs vērot seno amatu demonstrācijas vides darbnīcās un seno latgaļu cīņas, piedalīties spēlēs un dziedāt kopā ar folkloras ansambļiem. Domājams, te būs interesanti ikvienam gan lielam, gan mazam. Pieaugušie varēs iegādāt ko gardu svētku galdam un izpriecāties, bērni izvizināties ar zirdziņiem , samīļot mājdzīvniekus vai iemācīties pīt Jāņu vainagus. Ieeja pasākumā bez maksas.
Jau piekto gadu pēc kārtas Ludzas senajā pilskalnā notika Lielais latgaļu tirgus, tradicionāli Jāņu dienas priekšvakarā. Mani noteikti tajā saista dabiskums un autentiskums gan formās, gan garšās, gan skanējumā. Viens no pozitīvākajiem veidiem, kādos var izpausties lepnums par savu zemi, novadu, savu tautu un tās dzīvesgudrību un dzīvesprieku.
Kas vēl labāk var noderēt par apsveikumu vasaras saulgriežu svētkos kā vecā labā latvju daina. Šeit apkopotas tautasdziemas, kas izsaka raženuma, labklājības, veiksmes un saticības vēlējumus.
Vasaras saulgriežu burvība, lai vai kā, bet saistās ar būšanu dabā, lauku vidē, tālu prom no pilsētas burzmas, trokšņa, steigas. Ejot pa grantētu baltu lauku ceļu, beidzot pacel acis zili baltajās debesīm, sadzirdi putnu treļļus, ievelc dziļi nāsīs pļavu puķu saldeno smaržu, un jūti, ka līdz ar ķermeni atpūšas arī dvēsele.
Šovasar labas sakritības dēļ uz Līgo svētkiem iekrita veselas piecas brīvas dienas, tāpēc radās izdevība aizceļot uz Turciju, šoreiz ar „Impro” ceļojumu aģentūru. Pēc pēdējā brauciena ar autobusu pa Eiropu, sapratām, ka autobusa ceļojumi vairs nav mums piemēroti, jāsāk pārvietoties pa gaisu. Jau 23.jūnija vakarā divvientulībā dzērām alu/ vīnu viesnīcas terasē Stambulā un noraudzījāmies uz daudzo kuģīšu uguņu apspīdēto Marmora jūru.
Pa ceļam uz Aglonas baziliku atklājām un viesojāmies Maizes muzejā, kur saimniece visus sagaidīja latgaliešu tautas tērpā, ar tautas dziesmām un uzrunu. Jāsaka, ka muzeja dibinātāja un maizes ceptuves vadītāja Vija ir ļoti harizmātiska, enerģiska latgaļu sieva, kas pati par sevi ir šis muzejs. Tieši viņas stāstījums un personība (nevis ekspozīcija) ir tieši tas, kas vilina simtiem tūristu katru vasaru viesoties viņas mājās.
Drīz atkal vasaras īsākā nakts un līdz ar to arī vasaras saulgriežu svētki – Līgo un Jāņu diena. Šogad tā varēs nosvinēt uz goda, veselas piecas dienas brīvas pēc kārtas, tikai jāsagādā lielāki siera, šašlika un alus krājumi. Viens no neatņemamiem un mistiskiem svētku simboliem - papardes zieds. Šodien pat saņēmu no viena sadarbības partnera uz darba e-pastu tradicionālu latviešu tautasdziesmu un sveicinu ar novēlējumu – veiksmi papardes zieda meklējumos! Mēģināšu rast atbildi - kas tad īsti ir papardes zieds?
15.06.2008. 19:40 Ruhnu sala izrādījās ļoti maza. Izņemot baznīcu un bākas nekā vairs nav. Ir roņi! Pa gabalu redzējām. Ja atradīsim karti, rīt brauksim uz Saaremaa, tad uz Ventspili.