Īss ieskats dažos „Muzeju nakts 2012” pasākumos. Šogad apmeklējām piecas Rīgas vietas, pa ceļam iegriežoties arī lieliskā Klusā centra (kurš šajā naktī bija pārtapis par skaļo centru) Gruzijas vīnu vīnotavā Winiveria (iesaku!).
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Muzeju nakts šogad tiks veltīta zilajai krāsai un jūrai. Tādējādi uzsākot trīs gadu ciklu, kurā atspoguļosies trīs Latvijas dārgumi - zilā jūra, zaļais mežs (2013) un sarkanais dzintars (2014). Trīskrāsu harmonija sasaucas ar Raiņa dzejā izteikto trīskrāsu saules kodu: „Dies saulīte atkal trīskrāsaina: Drīz zila, drīz zaļa, drīz sarkana.”
Apmeklējām arī Pērnavas Jaunās mākslas muzeju, kas mani piesaistīja ar iepriekš tīmeklī aprakstītu ikvasaras notikumu - starptautisku aktu izstādi. Šogad bija 18.tāda veida izstāde ar nosaukumu „Vīrietis, sieviete un elektrība”. Izstādē apskatāmi darbi, kas izpildīti dažādās tehnikās – gleznas eļļā un akrilā, fotogrāfijas, skulptūras, audio un vizuālās performances.
Nez’ kā Francijā, Muzeju nakts rašanās šūpulī, bet Latvijā šis pasākums vienmēr iekrīt ievu un kastaņu ziedēšanas laikā. Pavasara elpa virmo gaisā un ļaužu pūļi pārvietojas pa Rīgas ielām, it īpaši pa Vecrīgu, meklējot jaunus iespaidus, jaunas pazīšanās, jaunu informāciju.
Pavisam drīz jau šo sestdien – 14.maijā Rīgas un visas Latvijas muzeji tiks atvērti īpašai nakts ekspozīcijai. Muzeju nakts pie mums jau notiek septīto reizi un esmu gaužām priecīga par šo tradīciju. Šī gada pamattēma jeb devīze – Kaimiņi. Cik noprotu, tēma tiks attīstīta gan šaurākā nozīmē par kaimiņiem, kas mīt tepat aiz sienas, gan kaimiņi globālā mērogā – kaimiņvalstis. Lai izlemtu, uz kuru pusi doties kaimiņu būšanu lūkoties, zemāk pasākumu programmas.
Vai esi kādreiz sajutis Ziemassvētku noskaņu vasaras dienā? Šajā gleznainajā Bavārijas pilsētiņā pabijām pāris gadus atpakaļ, un tas bija vasaras nogalē, šķiet augusta beigās. Ziemassvētku gars jautās visur, neskatoties uz to, ka senlaicīgo namu fasādes bija bagātīgi rotātas ar ziedošiem puķu podiem visdažādākajās dzīvespriecīgajās krāsās. Kas tad radīja šo ziemas saulgriežu sajūtu?
Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.
Kaut gan svētku pasākumi noritēja vairākās vietās Rīgas centrā, mēs padzīvojāmies pa 11.Novembra krastmalu. Tur, protams, galvenā uzmanība koncentrējās ap vecajiem braucamrīkiem. Katrs (mani ieskaitot) uzskatīja par goda lietu nofotografēties pie kāda no retro automobiļiem. Visi labā tehniskā stāvoklī, uzspodrināti un gatavi doties ceļā.
Nedēļas nogalē bijām izrāvušies un aizšāvuši uz Vāciju uz māsīcas kāzu svinībām. Padzīvojām, pasvinējām, apskatījām jauko pilsētiņu un paburzījāmies vietējo vidū. Izjūtas, kas raksturo šo braucienu gribas raksturot ar dziesmas vārdiem – „tur aiz mākoņiem ir saule, tur aiz mākoņiem ir viss, tur aiz mākoņiem ir labi, lūdzu, paņem mani līdz”. Vietējo iekšējais miers un bezrūpība (nejaukt ar bezatbildību) ir apbrīnojama. Viss notiek, nekādu stresu vai īgnuma par kaut ko. Sākotnēji gribējās nofotografēt visu, jo katra nama fasāde ir īsts mākslas darbs. Tad nu mēģināšu apkopot īsumā - 10 lietas, kuras būtu vērts redzēt un izbaudīt Trier.
Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.