Muzeju nakts 2009 atskaņas
Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem. Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa.
Šogad tāda pamatīgi vēsa un bez īpašiem pārsteigumiem vai atklājumiem, bet nu, daži pieturas punkti.
Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Skārņu ielā Vecrīgā bija skatāmi modes mākslinieces Jolantas Vadopalasas tērpu demonstrējumi „Briljanta važās”.
Dominēja smalka, pieguļoša trikotāža ar grafiskiem rakstiem. Akcentam – katrā tērpā neiztrūkstošas metāliska spīduma detaļas.
Pirmā stāva zālē arī dažādu noskaņu gleznas.
Šis no koka un misiņa darinātais krēsls gluži nav domāts sēdēšanai un kāju pūtināšanai no garajām pastaigām pa naksnīgo Rīgu, bet gan mākslinieka Jāņa Straupes 1987.gada dekoratīvs darinājums. Apskatāms pastāvīgajā ekspozīcijā muzeja augšējā stāvā.
Doma laukumā Eiropas mēneša ietvaros notiek lielformāta foto izstāde „Viena diena Latvijā”, kuru varbūt nemaz nebūtu pamanījusi, ja ne Muzeju nakts. Tiešām interesantas fotogrāfijas, sadzīvisku mirkļu fiksēšana melnbaltā un krāsainā ietvarā no 1987. un 2007.gada Latvijas.
Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā pastāvīgā ekspozīcija un iekšpagalms izgaismots ar „kapu” svecītēm. Izņemot veco ziņģu skandināšanas vienā no kāpņu laukumiem, citu atrakciju muzeja darbinieki nebija sarūpējuši. :(
Ziedojums Lielajam Kristapam (muzejā oriģinālā statuja, kā zināms krastmalā kopija), un viņa atbilde O.Vācieša vārdiem:
„Es nevaru sargāt jūs ne no kā,
Ja to nedarāt paši,
Bet katru, kas cīnās par labo, mīl labo,
Un labajam tic,
Es godīgi sargājis esmu
Un sargāšu mūžam.”
Manu uzmanību saistīja divas bildes pie sienas. Viena nezināma autora glezna dejotājas un kolekcionāres Martas Alberingas (1909–2005) kabinetā. Smalks darbs. Otra – veca fotogrāfija, kur, sveicot Latvijas prezidentu Kārli Ulmani, pūlis pacēlis sveicienā rokas „Heil!”, asociatīvi atgādina labi zināmu citu režīmu un citu līderi (kaut gan cepuri nost viņu abu priekšā).
Rakstniecības, teātra un mūzikas muzejā Pils laukumā pastāvīgā ekspozīcija, foto izstāde un mūzika. No pirmās – atklājums bija gandrīz nelakotā gaišā koka vijole robustā koka futlārī.
Subjektīvs vērtējums:
Prieks, ka tomēr šāds pasākums Latvijā notiek līdzīgi kā citās Eiropas kultūras un mākslas matojuma bagātās valstīs. Neskatoties uz vājo finansējumu, praktiski visi muzeji bija atvēruši durvis apmeklētājiem, un to bija daudz.
Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus, vārdu sakot, neiespringa. Nemāku spriest, kā bija iepriekšējos gados, bet šogad, kad pirmo reizi bija doma izmēģināt bezmaksas piedāvāto autobusu, sagaidīja zināma vilšanās. Pirmkārt, nebija nekādas sapratnes, kad tas kursē (nekur nebija informācijas par laikiem, internetā bija atrodami tikai maršruti), otrkārt, pieturās nebija papildus norādes, ka tiešām šeit var sagaidīt to Muzeju nakts busiņu, treškārt, ja jau 1:00 beidz kursēt, tad jau nu noteikti galvenais braucēju daudzums būtu jāparedz no centra, bet nevis uz. Turklāt šogad atstājot mašīnu mājās un paļaujoties uz sabiedrisko transportu atklājām bēdīgu faktu – pēc 23:45 mājās nokļūt da nekā. Dežurējošais transports krīzes laika taupības nolūkos atcelts – vai nu ej 5 – 6 km kājām, vai sauc taksometru.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
muzejos algas ir samazinātas par vidēji 30% šīgada sākumā + samazināti kolektīvi par pāris purniem un tagad 1.jūlijā atkal noņems algu par 20%, un atkal kāds tiks atlaists, tb, salīdzinot ar iepriekšējo gadu būs jāstrādā par 50% zemāku algu. jā, ir šādi procenti, jo muzeji stāv pašā piramīdas apakšā un visi iekš KM sistēmas ietaupa uz viņiem, tādēļ, kamēr citiem samazināja algu par 15%, muzejniekiem par 20-30. tas viens. otrs, muzejiem valsts neiedala naudu izstādēm un citām aktivitātēm, tā ir jādabū piedaloties VKKF un MVP un RD rīkotajos projektu konkursos, bet, krīzes iespaidā, projektu konkursi tiek izsludināti retāk + naudas, uz ko pretendēt ir mazāk. rezultātā: man maksā mazāk, man ir mazāk iespēju iegūt finansējumu savu ideju + man nesamaksās ne vienu santīmu par papildus stundām sestdienā (+nakts tarifs) + neviens neapmaksāja man ceļu no darba uz mājām. tā, ka beidz īdēt par švako piedāvājumu un paceļ pakaļu un aizej arī uz kādiem ārpuscentra un ārpusrīgas muzejiem. peace.
Meitenes, kolosāli izskataties! (good)
jā, piekrītu #1. tas, ka cilvēki citiem mēģinājuši sagādāt prieku, nesaņemot par šo papildu darbu un iespringumu ne santīma, jau vien ir apsveicami. jūs bijāt arī kaut kur ārpus Vecrīgas? piemēram, Latvijas Nacionālajā bibliotēkā bija ļoti daudz kā interesanta, ko sadarīt.
Šogad tā sanāca, ka bijām tikai vecrīgas muzejos. Resp. tik cik varēja kājām apstaigāt. Attālākos muzejos bijām pagājušo gadu un varam teikt tikai to pozitīvāko!
Arguments par mazo algu ir nevietā, jo ja muzejs piedalās šādā akcijā tad tai lietai būtu jāpieiet godprātīgi. Ja nemaksā vai alga par mazu - tad vienkārši nepiedalās šinī akcija nevis truli atsēž stundiņas... čakarējot laiku gan sev gan apmeklētājiem.
kādā sakarā te atsēdēšana? es te vairāk reaģēju uz teikumu \"Pieteiktā pamattēma – Latvija un ceļojums, manuprāt, ļoti vāji tika atrisināta. Muzeji galvenokārt izlīdzējās ar pastāvīgajām ekspozīcijām, nemaz neko papildus nepiedomājot, lai ieinteresētu vai uzrunātu apmeklētājus,\" Interesanti, kā iespējams atrisināt pamattēmu jūsu gaumē, ja līdzekļi pasākuma realizācijai ir \"0\"? Nākamā gada Muzeju nakti parasti ieplāno jau tad, kad iepriekšējā tikko beigusies. Un kurš īsti varēja zināt pagājušajā vasarā vai pat rudenī, ka situācija būs tāda, kāda tā ir šobrīd? \"Atrisināt pamttēmu\" nevar no tukša gaisa, ja jums tas gadījumā nav skaidrs.:)