Šo trešdien 8.februārī LNO noskatījos pasaulē plaši pazīstamo Džakomo Pučīni operu „Madama Butterfly”. Turpmāk, kāpēc šis skaņdarbs un izrāde ir dvēseles stīgas aizskaroša, bet kāpēc šoreiz neaizskāra.
Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.
Tango man asociējas ar diezgan intīmu ķermeņu saspēli. Tieši ķermeņu, nevis dvēselisku. Deju, ko izdejo uz ielas, uz bruģa, blakus kafejnīcai, blakus notekūdeņu renstelei, ziņkārīgo acu priekšā, spītējot sev, partnerim vai kādam, kas noskatās.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.