Dons Žuans uz kruīza kuģa klāja

Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.

Šovakar 16. maijā Latvijas Nacionālajā operā notiks Volfganga Amadeja Mocarta operas „Dons Žuans" („Don Giovanni”) pirmizrāde. Taču man radās izdevība ceturtdien 14.maijā pabūt Operas namā un redzēt operas ģenerālmēģinājumu. Dominējošā sajūta - labi sagatavota un oriģināli pasniegta izrāde.

 

Tieši pirms operas apmeklējuma Dienas pielikumā TV Izklaide izlasīju interviju ar tās režisoru Andreju Žagaru, kur tapa skaidrojums – kāpēc uz operas skatuves tieši atrodas kruīza kuģa atveidojums un kāds tam sakars ar bezatbildīgā pavedinātāja Dona Žuana tēlu? Tātad kuģis kā sabiedrības modelis ar daudzpakāpju klajiem, respektīvi, dažādiem sabiedrības slāņiem. Taču galvenais mērķis kā pats režisors atzīst – „.. bija radīt iedarbīgu, dzīvu, juteklisku, emocionālu izrādi”. Tad nu šķiet - tas ir pilnībā izdevies!

Šeit arī nebija pārspīlēta aizraušanās ar klasikas darba modernizēšanu, kur parasti pazūd klasikai piemītošas krāšņas, vizuāli baudāmas detaļas un smalkums. Viegli izsekojama sižeta līnija, kaut gan izrādes veidotāji bija parūpējušies arī par plašu sižeta rakstisku izklāstu programmiņās, līdz pat katra pasažiera biogrāfijas aprakstam. :) Mūsdienīgs Dons Žuāns, kas drīzāk pat likās ne tik daudz dzīves baudītājs un blēdis, bet gan iekšējo pretrunu un nemiera plosīts tēls.

Kolorīti atveidoti Donnas Annas (Inga Kalna), Dona Otavio (Pāvels Černohs), Donnas Elvīras (Asmika Grigorjana) un Leporello (Krišjānis Norvelis) tēli, pilnskanīgs āriju izpildījums. Dažbrīd šķita aiz tā visa pazuda Dons Žuāns (Laimons Pautieņus) kā galvenais varonis, viņa dziedājums saplūda ar orķestra pavadījumu un uzmanība noteikti netika koncentrēta uz viņu. Domājams Jānis Apeinis vai Havjers Franko būs „spēcīgāki” Doni.

Ja runā par pašu Dona Žuana tēlu, tad, manuprāt, var izvērst diskusiju uz vairākām stundām, piesaucot gan Moljēra darbu, gan Lorenco da Pontes libretu, gan vairākas teātra izrādes un mākslas filmas. Un katrā no šiem darbiem galvenajam tēlam tiek piešķirta mazliet citāda ievirze, jo netikumu un piedzīvojumu jau viņam ir daudz.

Laikam vienmēr cilvēkus ir saistījuši stāsti par manipulāciju ar citiem cilvēkiem, to vājībām, attiecībām, jūtām un kaislībām. Patika citāts no raksta, kur kinorežisors Mihaels Haneke raksturojis Dona Žuana tēlu: „Dzīves kāre. Neremdināmas slāpes pēc neaizsniedzamā. Spēles uz augstām likmēm. Grib visu un uzreiz. Ārkārtīgi gudrs un talantīgs, seksuāli agresīvs, tomēr citiem šķiet uzticams un fascinējošs. Viņš vēlas pakļaut. Visus. Sievietes, vīriešus, Dievu, ja tas eksistē. Savas kvēlojošās mīlas un dzīves ziņas dēļ – izvarotājs.” Trāpīgāk nepateiksi.

Par Donu Žuanu - http://en.wikipedia.org/wiki/Don_Giovanni un http://en.wikipedia.org/wiki/Don_Juan
Lorenco da Pontes libreta tulkojums latviski - http://www.music.lv/opera/dongiovanni/teksts.htm

Dalies:
Novērtē: 3 (2)

komentāri

Jūlija

Pašreiz auklējot mazo mājās un lasot par citu cilvēku kultūras pasākumu apmeklējumiem, prātā arvien biežāk nāk citāts no krievu filmas \"Cilvēks no Kapucinu bulvāra\": \"Nu gan cilvēkiem veicas - teātrus apmeklē!\" (excited) MA-LA-ČI!!!

iinuu

Vakar vakarā atkārtoti bijām uz "Donu Žuānu" LNO. Redzētais un dzirdētais vēlreiz apliecināja to, ka tas ir ļoti veiksmīgs 18.gs. komponētās mūzikas un tēmas iestudējums, interpretējums mūsdienu sižetā. Arī krāšņs, juteklisks un vizuāli baudāms priekšnesums un aktierspēle.



Ko lasa citi?