Uzmanība ir enerģija. Kad kāds uzlūko jūs ar mīlestību, viņš dod jums barību – ļoti izsmalcinātu barību. [..] psihoanalītiķi izmanto šo vajadzību pēc uzmanības, jo psihoanalītiķis ir profesionāls uzmanības sniedzējs.
Sākot lasīt OSHO grāmatu „Prieks” ilgi nevarēju sarast ar daudzām tur izteiktām domām. Tā grāmata mani vienkārši kaitināja. Domāju, līdzīga sajūta varētu pārņemt daudzus lasītājus, it īpaši tos, kuri maz zina par budisma filozofiju. Tomēr, ziņkārības vadīts, rūpīgi izstudēju grāmatu, tiesa gan caur tādu kritisku prizmu.
Ošo pīšļi apglabāti speciāli izbūvētā guļamistabā, kas atradās Meditāciju centrā, Punā.Uz kapa lasāms: „OSHO. Nekad nav dzimis, nekad nav miris. Tikai apciemojis planētu zeme no 1931.12.11 līdz 1990.01.19”.
Ošo teicis, ka bijis „bagāto cilvēku guru”, jo tikai bagāts (materiāli) ir visnabagākais un tikai tāds atnāk, lai atrastu atbildes uz neatrisināmām dzīves problēmām, jo vairs nav kur iet. Nabadzīgam cilvēkam ir vēl tik daudz ko darīt, tik daudz ko sasniegt, tik daudz par ko kļūt. Kuru interesē filozofija, teoloģija, māksla? Tas viss ir par lielu priekš viņa.Viņa sekotāji izveidojuši uz Ošo meditācijām balstītas programmas – stresa menedžmentam, ko arī veiksmīgi pārdevuši tādām kompānijām, kā BMW un IBM, gūstot ievērojamu peļņu.
Skaidrības labad, jāteic, ka šis raksts un šīs pārdomas radās izlasot vienu no daudzām Osho grāmatām – „Prieks – laime tevī”. Ja dzenaties pēc laimes, skaidrs ir viens: jūs to nekad negūsiet. Laimes vienmēr ir blakus parādība. Tas nav tiekšanās rezultāts. Tā notiek, kad jūs par to pat nedomājat.