Par Osho (Acharya Rajneesh)

Ošo (īstajā vārdā Chandra Mohan Jain) dzimis 1931. gada 11. decembrī nelielā ciematiņā Kuchwada, kas atrodas Madhya Pradesh štatā, centrālajā Indijā. Bija vecākais 11 bērnu ģimenē. Ģimene nodarbojās ar audumu tirdzniecību.

Līdz 7. gadu vecumam dzīvojis pie mātes vecākiem. Kā Ošo pats vēlāk atzīmē, ka tas bija nozīmīgākais laiks viņa attīstībā, jo vecmāte deva viņam neierobežotu brīvību, atstājot viņu bezrūpība un neuzstājot uz obligāto izglītību vai kādiem citiem ierobežojumiem.

1938. Septiņu gadu vecumā vectēvs, ko viņš visādā ziņā cienīja un apbrīnoja, nomira un nācās pārcelties atpakaļ pie vecākiem. Vectēva nāve, kā arī vēlāk bērnības draudzības un brālēna (māsīcas?) Shashi nāve zēnu pamatīgi ietekmēja. Skolas gados Ošo bija visnotaļ dumpīgs, bet apdāvināts. Būdams jauns Ošo kļuva ateists, interesējās par hipnozi, sociālismu un divām Indiešu neatkarības kustībām.

1951. deviņpadsmit gadu vecumā Ošo sāka studijas Hitkarini koledžā, kas ir Jabalpur. Pēc konflikta ar instruktoru, tika pārvests uz D.N. Jain koledžu, kas atradās arī Jabalpur. Sāka uzstāties ar publiskām runām. Iestājās pret vecāku spiedienam – precēties.

1953. gada 21. martā, 21 gada vecumā Ošo piedzīvoja apgaismību, brīdī kad atmeta visas pūles un cerības. Vēlāk viņš aprakstīja septiņu dienu procesu, ko viņš piedzīvoja Bhanvartal dārzā, kas ir Jabalpur, kur viņš sēdēja zem koka.

Kad es ienācu dārzā viss kļuva gaišs, tas bija pāri visam – svētība, svētlaime. Es raudzījos uz kokiem tā it kā tos reizētu – viņu zaļumu, viņu dzīvi, kā rit viņu sula. Viss dārzs bija aizmidzis, koki bija aizmiguši. Bet es varēju saskatīt visu dārzu dzīvu, pat mazākā zālīte bija skaista. Es apskatījos visapkārt. Viens koks bija īpaši gaišs, tas mani pievilka. Es to neizvēlējos, dievs izvēlējās to manā vietā. Tā es pienācu un apsēdos zem tā. Viss visums kļuva par svētību.

1955. ieguva mākslas bakalaura grādu filozofijā.

1957. Sagāra universitātē ieguva mākslas maģistra grādu filozofijā.

1960. Kopš 1958. gada pasniedza lekcijas Jabalpur universitātē un tika promotēts par profesoru.

1970. gada pavasarī Ošo prezentēja Dinamisko meditācijas metodi.

1970. Pārcēlās no Jabalpur uz Mumbaju (Mumbai)

1970. gada 26. septembrī izveidoja meditāciju grupu un saniāsima (sannyasins) mācību.

1974. gadā 21. apgaismības jubilejā viņš un viņa sekotāji pārcēlās uz Punu (Pune), kur Koregaon parkā izveidoja meditāciju centru, kas ir palicis slavens līdz mūsdienām. Par pārcelšanos iemeslu bija samilzušās veselības problēmas ko radīja Mubajas karstais un mitrais klimats. 1981. gadā Osho meditāciju centrs uzņēma līdz 30’000 apmeklētāju gadā. Apmēram ap šo laiku par viņa palīgu (sekretāri) kļuva Ma Anand Sheela (Sheela Silverman)

1981. gadā bija nepieciešams veikt ortopēdisko operāciju un Oši devās uz ASV. Citi avoti norāda, ka pārcelšanās iniciators bija Sheela, kura pārlicināja Ošo, ka viņa palikšana Indijā ir apdraudēta, kam par iemeslu bija viņa revolucionārie uzskati un kriticisms, kas tika veltīts gan pastāvošai valsts iekārtai gan Hindu mācībai.

1981. gada 13. jūnijā Sheelas vīrs iegādājās 260 Km2 lielu rančo, kas atradās starp diviem Origonas apgabaliem. Neskatoties uz nesaskaņām ar apkārtējiem iedzīvotājiem, 1982. gadā rančo tika pārdēvēta par Rajneeshpuram pilsētu.

Lai arī dzīvojis pieticīgu dzīvi, tomēr iemantojis sliktu slavu, jo viņa sekotāji Ošo vajadzībām iegādājas 93 Rolls-Royce luksus automašīnas.

1982. Ošo atsakoties no publiskās dzīves nodeva pilnvaras Sheelai.

 Pateicoties dažādiem skaļiem izteikumiem un pareģojumiem, kā arī dažādiem krimināla rakstura nodarījumiem, ko veica Sheela, organizācija nokļuva tiesībsargājošo iestāžu redzeslokā.

 1985. gada 23. oktobrī tika apcietināts. Pret galvojuma naudu $400’000 apmērā tika atbrīvot, bet izraidīts no valsts.

1986. gada 17. Novembrī atgriezās Deli, Indijā. Neskaitāmas reizes mainīja uzturēšanās vietu, bet vairākas valstis Ošo un viņa sekotājiem atteica iebraukšanas atļauju vai arī to izdarīja drīz pēc viņa ierašanās.

1987. gada Janvārīt Ošo atgriezās Punā.

1990. gada 19. Janvārī mira. Oficiāli tika paziņots, ka sirds kaite bija par iemeslu viņa nāvei. Ošo pīšļi tika apglabāti speciāli izbūvētā guļamistabā, kas atradās Meditāciju centrā, Punā. Uz kapa lasāms: „OSHO. Nekad nav dzimis, nekad nav miris. Tikai apciemojis planētu zeme no 1931.12.11 līdz 1990.01.19”.