Grāmata par ego. Osho (2010)

Šo Ošo grāmatu nopirku trīs gadus atpakaļ, izvēloties pēc , lai cik tas dīvaini neskanētu, formāta un noformējuma. Tieši ar šo grāmatu rokās iztēlojos sevi sēžam lidmašīnā (grāmatas parasti sanāk lasīt ceļā). Jāizsaka kompliments māksliniekam Tomam Gūtmanim par grāmatas vizuālo ietērpu. Melnbaltie zīmējumi un starplapas nodaļām atgādina glancētu gourmand žurnālu. Piemērots pamattēmai par Ego.

Vēl dīvaināks aspekts, nekad iepriekš tā nav bijis, šo grāmatu lasīju veselus trīs gadus – gan iesākot, gan pametot, gan pārlasot, gan atzīmējot uz lappušu malām izsaukuma, jautājuma zīmes, krustiņus un līkločus. Kāpēc tā? Pirmkārt, „Grāmatu par ego” nav iespējams lasīt viegli vai pavirši, ik pa reizēm jāatgriežas iepriekšējā sadaļās, lai saprastu pretrunas, kas ik pa laikam izpeld Ošo tekstos. Otrkārt, īsti nepieņemu Ošo dzīves filozofiju, bet apzināti piespiedu sevi izlasīt visus viņa prātojumus, līdzības vai mācības līdz galam.

Kādā biznesa seminārā koučs lika saprast vienu lietu, ja ir kaut kas tāds, kas tevi kaitina konkrētā cilvēkā, izsauc dusmas vai neiecietību, tad klusībā pie sevis jāpasaka: „Sveicināts, skolotāj!”. Jo, ja tiksi galā ar tām negatīvajām emocijām, kuras izraisa konkrētā personība, tad tiksi galā ar kādu no savām problēmām, kas nomoka. Tas tā, atkāpe no tēmas.

Turpmāk gribu padalīties ar atziņām vai izvilkumiem no grāmatas, kas man likās saistoši.

• Cilvēka Ego (grāmatas tekstā ir ar mazo burtu, bet es lietošu klasisko variantu) ir visu problēmu, visu karu, strīdu, greizsirdības, baiļu un depresijas cēlonis. Ego liek tev nogaidīt – rīt, šodien tev jācieš, jāziedojas, lai līksmotu rīt. Bet rītdiena NEKAD nepienāk.

• „Nekad neko neaizgūsti no citiem. Nekad nepielieto no citām rokām ņemto. Dievs mīl cilvēkus, kuri ir viņi paši. Viņš nemīl kopijas, klonus. Esi tu pats, oriģināls, unikāls, individuāls, un sarežģījumus risini paša spēkiem. Ir tikai viena lieta, ko varu sacīt: problēmā vienmēr slēpjas tās risinājums.” (nodaļa „Ideāli”, 41.lpp.)

• Perfekcionisms ir visu slimību cēlonis.

• „Man patīk šī pasaule, jo tā nav ideāla. Tā nav ideāla, un tieši tādēļ tā attīstās. Ja tā būtu ideāla, tad tā būtu mirusi. Attīstība ir iespējama tikai tad, ja piemīt trūkumi.”  (nodaļa „Ideāli”, 54.lpp.)

• „Dzīves nogalē vārds un slava ir mazsvarīgi, svarīgi ir tikai tas, kā esi dzīvojis katru savas dzīves mirkli. Vai tavs mūžs bija prieka pilns? Vai tas bija cildens? Vai biji laimīgs? Ejot vannā, dzerot tēju, mazgājot grīdu, rosoties pa dārzu, stādot kokus, runājot ar draugiem vai klusu sēžot kopā ar mīļoto cilvēku un raugoties mēnesī vai vienkārši klausoties putnu dziesmās … Vai šajos mirkļos biji laimīgs? Vai katrs šis mirklis bija prieka pilns? Vai tas staroja? Lūk, kas ir svarīgi! „ (nodaļa „Panākumi”, 62.-63.lpp.)

• Pieņem sevi tādu, kāds tu esi, jo Dievs tevi tādu ir pieņēmis.

• Viens un tas pats nekad nebūs vērtīgs. Piemēram, Jēzus, kādu mēs pazīstam no Bībeles, mūsdienās būtu vecmodīgs, ārprātīgais, kas nevarētu sapulcināt ap sevi sekotājus. Taču Dievs nekad neatkārtojas.

• Mūsdienu sabiedrībā starp vārdiem un naudu, varu var likt vienādības zīmi. Tagad vērtīgs nevis klusums, bet gan vārdi, un, jo vairāk vārdus tu izrunā, jo vairāk tas atmaksājas.

• Harizma slēpjas tieši prātā. Prāts atrodas pastāvīgā kustībā, tas nevar būt mierīgs. Miers vai prāts – tāda izvēle.

• „Sabiedrība vēlas jūs redzēt kā kopijas, nevis oriģinālus.”  (nodaļa „Prāts”, 92.lpp.)

• „ .. tiklīdz jūs būs iedvesmojusi vara un tās eksistences apzināšanās, tad šī varaskāre pārvērtīsies vēlmē valdīt pār sevi.” (nodaļa „Vara”, 112.lpp.)

• Svētie vienmēr baidījušies no sievietēm, tāpēc nosodīja un apspieda vairāku gadsimtu garumā. Līdz ar to sievietēm tika atņemti visi sāncensības avoti, bet palicis tikai viens – viņu ķermeņi. Lūk, arī atbilde, kāpēc sievietes vienmēr cenšas izskatīties pievilcīgas vīriešu acīs. Pēdējais varas bastions, kura priekšā krīt daudzi.

• Vardarbībai piemīt liela pievilcība, tāpēc identificēšanās ar kino grāvēju varoņiem ir mūsdienu dzīves sastāvdaļa.

• „Individualitāte nav nedz vīrietis, nedz sieviete, vienkārši tā ir viens vesels.”  (nodaļa „Terapija”, 170.lpp.)

• „Uzmanība ir enerģija. Kad kāds uzlūko jūs ar mīlestību, viņš dod jums barību – ļoti izsmalcinātu barību. [..] psihoanalītiķi izmanto šo vajadzību pēc uzmanības, jo psihoanalītiķis ir profesionāls uzmanības sniedzējs.”  (nodaļa „Terapija”, 182.-183.lpp.)

• Meditācijas tehnika, kas man likās ļoti saistoša. Spoguļa efekts - Es jūs redzu. Es jūs tikai redzu, es nedomāju. Vai spogulis cenšas koncentrēties uz kaut ko? Nē, kas atnāk, to arī atspoguļo. Spogulis ir vienaldzīgs. Meditācija ir tikai apziņa, kura atspoguļo.

• Zināšanām vērtība ir tikai tad, ja tā ir tava pieredze.

• „Tā bija Ādolfa Hitlera pievilcība. Viņš bija tik bezbailīgs, ka bija absolūti drošs. Viņš nekad nevilcinājās, viņš bija pilnīgi pārliecināts. Un cilvēki, kas savā būtībā nav pārliecināti, uzreiz dziļi pieķērās šai personai. Tas ir cilvēks, kas ir tik pārliecināts par savu patiesību, ka viņš to patiešām arī sasniedz.” (nodaļa „Ego neesamība”, 223.lpp.)

• „Ļaujiet, lai pasaule jūs noliedz vai atzīst – tam nav nozīmes.” (nodaļa „Apgaismība”, 231.lpp.)

• Cilvēku atšķirība nav īpašumā, bet gan īpašnieciskumā. Vienkāršs cilvēks nav tas, kuram nekas nepieder, bet gan tas, kurš nav īpašniecisks. Viņš nekad neraugās atpakaļ.