Franču satīras žurnāla Charlie Hebdo (piedzīvojis teroristu uzbrukumus 2011. un 2015.gadā par tajā publicēto karikatūru, kurā attēlots islāma pravietis Muhameds) karikatūrists Joann Sfar piektdienas naktī Instagram publicēja virkni zīmējumu ar tekstiem, kur pauda savu attieksmi pret notikušo teroraktu. Lūk, citāti no viņa karikatūrām.
Tikko atgriezāmies no KinoLora, kur noskatījāmies filmu „The Tourist” (2010). Sižets pat ne tik vienreizējs un oriģināls, kaut gan diezgan spraigs un ar intrigu, bet iesaiņojums gan ļoti baudāms. Skaisti cilvēki (Johnny Depp, Angelina Jolie, Timothy Dalton, Rufus Sewell), skaisti apģērbi un interjers, skaistas un romantiskas pilsētas – Parīze un Venēcija, skaistas attiecības. Jāsaka, Venēcija viena no nedaudzajām pilsētām, kurā ir pabūts, bet tā joprojām nav zaudējusi savu slepenās ilgošanās šarmu. Pazīstama un mūžam sveša.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Pamanīju šo filmu Baltajā naktī un aizvakar atradu tīmeklī, lai uzmanīgi noskatītos no titriem līdz titriem. Filma fascinēja un lika aizdomāties – kāpēc cilvēkiem nepieciešama mutvārdu valoda, ja visu var izteikt ar mīmiku, žestiem, acu skatienu, skaņu, mūziku un deju?! Ķermenis nemelo pat tad, kad izteiktie vārdi ir viena vienīga izlikšanās.
.jpg?w=690&mode=16x9|crop)
Musee du Louvre, lai gan pēdējos gados asociējas tikai ar Dena Brauna romāna „Da Vinči kods” spraigā sižeta notikumiem un grandiozo stikla piramīdu simboliskumu un noslēpumainību, tomēr tā ir sena un vēsturisku notikumu bagāta celtne. Protams, vairums pulcējās pie slavenās L.de Vinci gleznas Mona Lisa. Pat tagad, kad redzēju oriģinālu pašas acīm dažu metru attālumā, nesaprotu, ko visi tajā atraduši.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Kamēr vēl Parīzes pavasara garša uz lūpām, ir jāraksta. Laiks tur pat ne pavasarīgs, bet drīzāk jau atgādināja Latvijas jūnija sākumu. Neskatoties uz samērā dārgo ieejas biļeti visiem Parīzes apmeklētājiem noteikti iesaku apmeklēt slaveno kabarē Moulin Rouge. Krāšņs un neaizmirstams priekšnesums, kurš sniedz patiesu baudījumu.
Izdzirdot Dītrihas vārdu uzreiz rodas asociācijas ar karu, melnbalto foto un kino, cigaretes dūmiem, mazu skatuvīti krogā, elegantu maxi kleitu ar neparasti šmaugu jostasvietu, masīvu kažokādas apkakli, tā laika ikonu.