Lieldienu brīvdienas Parīzē – II daļa

Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus.

Bobūra un Lezalle rajons palika atmiņā ar bagātu pilsētas tirdzniecības centra pagātni un šīs dienas liecībām par to, kā arī ar modernās mākslas ielaušanos un iedzīvošanos starp senatnīgajiem Parīzes namiem un bruģētajiem laukumiem. St-Eustache jeb Sv. Eistahijas baznīca tiek uzskatīta par vienu no skaistākajām baznīcām Parīzē. Tai ir gotiskais plānojums un renesanses stila rotājumi augstajām arkām, pīlāriem un kolonām.

Altāra telpas logu vitrāžām izmantotas Filipa de Šampēņa skices. Baznīcā apbedīts Moljērs un tikai kristīts kardināls Rišeljē.

Laukumā pie baznīcas attēlota Parīzes auss. Senatnē, kad šajā rajonā notikusi aktīva tirdzniecība, tad starp tirgotāju paviljoniem slēpušies daži, kas bija pārkāpuši likumu. Ausi lika pie zemes, lai dziedētu, vai šurp neauļo kārtībnieki zirgos un varētu laicīgi paslēpties. Kā simboliska liecība te apskatāma Anrī de Millē skulptūra „I’Ecoute” („Ieklausīšanās”). Tālumā aiz auss laukuma redzama labības biržas ēka Bourse du Commerce.

No vecajiem tirdzniecības paviljoniem saglabājušies dzelzs stabi ar senatnīgām laternām. Blakus laukumā renesanses laika Žana Gužona projektētā strūklaka Fontaine des Innocents jeb Nevainības strūklaka.

Ejot pa Rue Berger uz priekšu nonākam pie ēkas, kurai visas „iekšas” izvērstas uz āru, t.i., visi komunikāciju vadi, kanalizāciju caurule, ventilācijas šahtas, tērauda balsti, liftu šahtas redzamas ēkas fasādē. Tas ir Pompidou Centre jeb Modernās mākslas muzejs, kur apskatāmi fovisma, kubisma un sirreālisma mākslas darbi. Blakus strūklaka ar nemazāk moderniem veidojumiem.

Marē rajons ar Parīzes rātslaukumu un krāšņo rātsnamu Hotel de Ville, kas ir pilsētas mēra oficiālā mājvieta.

Sitē sala agrāk bijusi politiskās varas centrs, kas tagad lepojas ar ievērojamiem arhitektūras pieminekļiem. No Sitē salas ved tilts uz Senluī salu, kas ir elegants dzīvojamais rajons. Pēc nostāstiem tur esot kāda saldējuma bode, kur tirgojot vairākus desmitus saldējumu veidus. Žēl, ka nesanāca laika pārliecināties. :)

  Viens no Sitē salas gotiskās mākslas dārgumiem - Notre-Dame jeb Parīzes Dievmātes katedrāle, kas visiem pamatā zināma pēc slavenā V. Igo romāna. Izrādās, tā senāk bijusi ne ar ko daudz neievērojama baznīca līdz Igo to izcēlis saulītē. Vienīgais vēsturiskais fakts, kas saistās ar šo baznīcu – Napaleona kronēšana.

Parīzes Dievmātes katedrāles pamatakmeni 1163.gadā ielika pāvests Aleksandrs III, iezīmējot sākumu 170 gadu ilgam celtniecības darbam. Katedrāle ir 130 m gara, torņa smaile sasniedz 90m augstumu. Tajā atrodas Francijas lielākās ērģeles un daudzi mākslas darbi – gleznas un skulptūras.

Centrālā ieeja rotāta ar 13.gs. skulptūru kompozīciju – 28 Jūdejas ķēniņi. Uzmanību, protams, piesaista krāšņās rozetes un logu vitrāžas. Aiz katedrāles atrodas zaļš un ziedošs skvērs Square Jean XXIII, kas veltīts pāvestam Jānim XXIII.

Foto autore: Silvija

Uz Sitē salas atrodas arī Tiesu pils ar grezniem ieejas vārtiem un kādreizējais cietums – Conciergerie. Konsjeržerī kļuva par cietumu 14.gs. beigās. Lielās franču revolūcijas laikā te bija ieslodzīti ap 4000 cietumnieku, arī Marija Antuanete un Robespjērs pirms giljotinēšanas.

Aiz Tiesu nama redzamā baznīca ir divstāvīga, kur augšējais zilais stāvs bija domāts aristokrātiem, bet zemākais – sarkanais plebejiem. Baznīca krāšņi ilustrēta, to mēdz dēvēt par uzskatāmu ilustrēto Bībeli.

Konsjeržerī ēkā ir saglabājies 11.gs. moku kambaris un 14.gs. pulksteņa tornis. Vecais pulkstenis joprojām iet un rāda precīzu laiku.

Ja esi ekskursijā pilsētā, kurai cauri tek upe, un ir iespēja pabraukāt ar kuģīti un apskatīt pilsētu no ūdeņiem, tad to noteikti jāizdara. Parīzē pāri La Seine jeb Sēnai ir ļoti daudz tiltiņu un katrs no tiem unikāls savos rotājumos un veltījumos. Tilti nav pārāk gari un arī ne pārāk augsti, jo pēc ekskursijas vadītājas stāstītā uzzinājām, ka pirms nedaudziem gadiem pārvietošanās ar ekskursijas kuģīšiem nebija iespējama, jo ūdens līmenis bija diezgan tuvu tilta margām.

Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai. Līdz 1931.gadam, kad Ņujorkā uzbūvēja Empire State Building, Eifeļa tornis bija pasaules augstākā būve. Tas sver 10100 tonnu un ir sastiprināts ar 2,5 miljoniem kniežu un 18000 metāla detaļām. Ik četros gados tiek iztērēts ap 40 tonnu krāsas, lai pārkrāsotu torņa metāla konstrukciju.

Foto autore: Silvija

Gistava Eifeļa (1832-1923) veikums tika atzīmēts, 1929.gadā novietojot torņa pakājē Antuāna Burdela veidoto krūšutēlu. Zinātāji lēš, ka liela daļa Eifeļa veiksmes jāpiešķir arī viņa asistentam, tāpēc torņa pašā augšējā stāvā atrodas istabiņa ar vaska figūrām, kur attēloti viņi abi.

Eifeļa tornim ir 3 līmeņi. Pirmo līmeni 57m augstumā var sasniegt vai nu ar liftu, vai kāpjot kājām pa daudzajiem pakāpieniem (kopumā 360). Godīgi atzīšos, nebijām, bet tur demonstrējot filmu par Eifeļa torņa tapšanas vēsturi, tostarp arī par Čarlija Čaplina un Ādolfa Hitlera viesošanos tornī.

Otro līmeni, t.i., 115 m augstumā gan izstaigājām, kaut vai tāpēc, ka citādi nevar nokļūt uz virsotni, jo jāizkāpj no lifta un jāstāv diezgan garā, multinacionālā rindā. Gribētāju redzēt Parīzi no augšas ir daudz un no dažādiem pasaules nostūriem – te ķīnieši, indieši, krievi, arābi, itālieši, protams, arī latvieši. Trešais līmenis, kas atrodas 276m virs zemes spēj noturēt ap 800 cilvēku, tāpēc augšā burzma pamatīga. Te visi alkst safotografēties, daži iedzer šampanieti, citi aizgrābti vēro apkārtni.

Vēl fascinējošāks skats paveras, kad pilsēta ieslīgst vakara krēslā, saule noriet, bet tornis un tā apkārtne tiek izgaismota.

Foto autore: Silvija

Bet arī tas vēl nav viss, tā ir tikai vēl viena daļiņa no šīs šarmantās pilsētas, kas slēpj sevī daudz jaunu atklājumu, mākslas un arhitektūras šedevru.