Ja piemin tādu folklorizējušos teicienu “Redzēt Parīzi un tad mirt”, tad padzīvot kaut pāris dienas Andalūzijā un pabūt Feria de Abril man ir no tās pašas sērijas, tikai uz viņsauli es nesteidzos, man tepat gana labi klājas. Krāšņums, ar kuru mūs sagaidīja Sevilja - Andalūzijas galvaspilsēta, nelika par sevi vilties.
Katru gadu aprīļa mēnesī Anadlūzijas galvaspilsētā Seviljā Spānijā notiek pavasara svētki jeb Feria de abril de Sevilla. Tie parasti sākas 2 nedēļas pēc Semana Santa svētku procesijas, kas raksturīga Lieldienās visās katoļticīgajās valstīs Eiropā, ieskaitot Latviju. Svētki turpinās veselu nedēļu pilni ar dzīvesprieku, mūziku, dejām, našķiem, priekšnesumiem, svētku gājienu un gadatirgu.
Vakar Rīgas neatkarīgā teātra "Skatuve" zālē notika flamenko deju kluba „Duende“ ikgadējais mācību gada noslēguma koncerts. Uz skatuves tika izdejoti dažādi flamenko deju paveidi – tangos, farrukas, sevillanas, alegrias, tanguillo, bulerias. Turklāt uzstāšanos darīja krāšņāku ne tikai dažādi spilgto krāsu tērpi, laba dejas tehnika un dejotāju emocionālais līdzpārdzīvojums, bet arī dažādi deju atribūti kastaņetes, vēdekļi, cepures.
Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.
