Sevillanas

Sevillanas ir pirmā no flamenko deju stiliem, ko sāku apgūt spāņu deju klubā „Duende”. Protams, sākotnēji jāsāk no elementārākām kustībām, jāmācās stāja, roku kustības, ritma skaitīšana un tad soļi. Nodarbības notiek mazās grupās, šis apstāklis ir pateicīgs tam, ka deju skolotāja Ilvija var katram atsevišķi pievērst uzmanību, koriģēt kļūdas un sekot izpildījumam. Stunda, kas paredzēta katrai nodarbībai, paiet nemanot. Turpmāk mazliet par pašu sevillanas.

Deja

Sevillanas ir viens no pazīstamākajiem flamenko deju stiliem. Kādreiz to dejoja patios vai viesu mājās kaimiņu kopā sanākšanas reizēs, ko zina arī kā corrales, un cilvēki to vienmēr ir dejojuši romerias un citos svētkos. Deja un tās nosaukums cēlies no Seviljas apgabala Spānijā, kur tā īpaši populāra tādos rajonos kā La Macarena, San Bernardo, La Feria un La Alameda Triana.

Dejai ir raksturīga elegance, dzīvīgums, asa dinamika un kustīgums, lai gan pēdējos pāris gados kļūst nedaudz lēnāka. Sevillanas ir deja pāriem – vīrietis un sieviete vai divas sievietes. Galvenokārt to izpilda četrās daļās (4 coplas), katrai no tām ir atšķirīga horeogrāfija ar nelielu atelpu starp tām.

Nozīmīgākās kustības ir paseíllos (svinīgs ievads vai soļu sērija līdzīga pastaigai), pasadas (partneru maiņa), careos (partneru maiņa, skatoties vienam uz otru) un remate (ar kustībām uzsvērta dejas noslēdzošā daļa). Dziedot beigu takti, mūziku un deju pārtrauc vienlaicīgi un izpildītāji beidz ar elegantu un izaicinošu desplante (stipri piesitieni, kas beidz vai kulminē dejas piesitienu sēriju vai daļu), kas ir raksturīga dejām ar uzmanības izrādīšanu.

Dejai nozīmīgas ir izteiktas plaukstu un pirkstu kustības, kuras tiek ilgi un pamatīgi trenētas deju nodarbībās. Pleci uz leju, elkoņi netiek ne mirki nolaisti, pirkti veido plašu vēdekli un sakļaujas dūrē, plaukstas locītavai veicot apļveida kustību. Vijīgums, bet reizē arī saspringtums un spēks katrā plaukstas izliekumā.

Viens no sevillana variantiem

Kājas it kā suverēni izdejo ritmiskus deju soļus, kas tiešām vairāk atgādinu pastaigu, jo nav tik asu un strauju papēžu piesitienu kā citos flamenko deju stilos. Jāpierod arī pie ritma un citāda takšu skaitījuma, kas nebūt ne tuvu nav radniecīgs latviešu ierastajām tautas dejām.

Ritms

Ritmu skaita 3 reiz pa 4, t.i., uz 3. Tas nozīmē, ka pirmais sitiens ir stiprāks un divi nākošie ir vājāki - 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12

Dziedājums

Sevillanas ir populāra tautas dziesma, kas ir aflamencada (flamenkonizēta, t.i.,mainījusies flamenko ietekmē), un tiek ļoti plaši spēlēta jau vairākus gadus. Var izšķirt vairākas sevillanas variācijas: corraleras (priekš kaimiņu patios), bíblicas (ar bibliskām tēmām), boleras, liturgícas (ar liturģiskām vai reliģiskām tēmām), de feria (tipiski svētkiem) un rocieras (priekš rocío svētkiem). Sevillanas dziedājumus izpilda tādas populāras grupas kā Los Romeros de la Puebla, Los Amigos de Gines, Las Corraleras de Lebrija, Cantores de Hispalis un Los del Río.

Atskaņojums

Ģitāras izpildījumā sevillanas var spēlēt dažādās tonalitātēs, jo tas atkarīgs no dziedātāja noteiktā balss augstuma. Tradicionāli spēlē La minorā un vidusdaļu izpilda Re minorā. Nereti pavadījumam izmanto sitamos instrumentus, plaukšķināšanu vai ritma akcentējumus izpilda pašas dejotājas ar kastaņetēm.

Izmantotie avoti:
http://www.duende.lv/wtf.php
http://en.wikipedia.org/wiki/Sevillanas
http://www.esflamenco.com/palos/ensevillanas.html
http://www.flamenco.ru/flamenco/articles/index.html