Iepriekšējie gadu desmiti un to mode bija gana tālu no mūsdienām, lai par izstādītajiem tērpiem tikai jūsmotu, fotografētu tos un liktu neskaitāmas bildes, lai par tām jūsmo tālāk. Taču šoreiz skatījums uz izstādi bija daudz kritiskāks.
Kā jau bijām plānojuši, šodien devāmies uz Dekoratīvās mākslas un dizaina muzeju Vecrīgā, lai apmeklētu Aleksandra Vasiļjeva kolekcijas izstādi „No mini līdz maksi. 20. gs. 60. gadu mode”. Ļaužu nebija pārāk daudz, tāpēc visu varēja mierīgi apskatīt, izlasīt, izpētīt, safotografēt.
Mežģīnes, kas raksturīgas D&G, bet šoreiz ne liktenīgi melnās un brīvi krītošās, bet gaisīgi baltās un vintage baltās. Ziedu raksti, jo puķaināk, jo labāk. Kā arī kaut kas no puķu bērnu laikiem.
Nav nekas jauns, bet man patīk. Dolce & Gabbana modes nama 2010.gada pavasara kolekcija, kuras koncepcija balstās uz stereotipizētiem priekšstatiem par itāļu nama māti. Tradicionāli melnais satīns un mežģīnes, dažādi tamborējumi, vintage rožu raksts ... Atgādina itāļu filmas ar Monikas Beluči varonēm.
Mūsdienās arvien vairāk modē nāk speciāli vecinātas vai vecas oriģinālas lietas, kas tagad it kā iegūst otro mūžu. Dažādās tirgotavās un rotu bodītēs var iegādāt roku darinājumus – krāšņas brošiņas, mežģīņu žabo, vecinātas lādītes ar pagājušā laikmeta simboliem un motīviem, šallītes, retro somiņas, lakatiņus, čībiņas un no tik vēl ne, kas atgādina redzēto mammu vai pat vecmammu drēbju skapju dziļumos. Mīļas, labi panēsātas lietas, bet kuras žēl bijis izmest, tagad kļūst aktuālas un stilīgas.
Kas tad īsti ir vintage?
Pastāv dažādas teorijas, kāpēc evolūcijas laikā parādījās un izplatījās blondi mati, kā arī kāpēc vairums sieviešu jau kopš dziļas senatnes centās izbalināt vai nokrāsot matus blondos toņos. Viena no tām skaidro, ka gaiša āda un gaiši mati palīdz cilvēkiem uzkrāt vairāk D vitamīna tajos ziemeļu reģionos, kur ir mazāk saules. Savukārt kanādiešu antropologs Pīters Frosts vienkāršo: blondu matu izplatība notikusi tāpēc, ka vīriešiem vairāk patikušas gaišmatainas sievietes — tā bijusi dabiskā izlase.
Saistoši ir reizēm paspēlēties ar formu un krāsu, mainīt un pielāgot, kombinēt un saskaņot, atrast vispārsteidzošāko un saistošāko salikumu. Apģērbs, aksesuāri un rotas – kas gan tas cits ir kā spēle ar savas ārienes ietērpu. Vai tas ir veids, kā izteikt savu individualitāti, vai vienkārši veids, kā var atļauties spēlei? Aicinu, mīļās dāmas, veidot jaunus apģērbu un aksesuāru salikumus ne tikai iegādājoties jaunas un modernas lietas, bet izmantojot jau esošo garderobi. Iedvesmai šīs kolāžas:
Izdzirdot Koko Šanel vārdu, katra sieviete nekļūdīgi var nosaukt vismaz divas viņas radītās pārlaicīgās lietas – mazā melnā vakarkleitiņa (radīta 20.gs. 20.gadu vidū) un smaržas («Chanel № 5”). Bet šoreiz gribas runāt ne tik daudz par viņas biogrāfiju vai sasniegumiem modes jomā, bet gan par Koko Šanel filozofiju, kas, protams, atspoguļojās viņas darbos.
Katrai no mums ik pa laikam patīk aiziet pie manikīres un savest kārtībā savus nadziņus. Cita turklāt izvēlas taisīt manikīru pati. Taču kādu nagu formu izvēlamies un kādu nagu lakas krāsu visbiežāk lietojam, tas ir tīri individuāli – gan gaumes, gan praktiskuma, gan skaistuma, gan arī izrādās rakstura jautājums. Tad nu, apskatīsimies uz meiteņu nadziņiem, lai varbūt mazliet atšifrētu arī viņu „radziņus”!
Ko tik nevar izdomāt no ikdienā tik ierastajām un saimniecībā izmantojamajām lietām! Tad nu, mazs ieskats, pēc manām domām, veiksmīgākajos Artemija Lebedeva mākslas studijas (Студия Артемия Лебедева )darinājumos, kam galveno šarmu piešķir liela daļa veselīgas humora izjūtas, kā arī īsumā par pašu studiju.