Vasiļjeva kolekcijas izstāde Rīgā- No kara uz mieru. 1940.-1950. gadu mode
Iepriekšējie gadu desmiti un to mode bija gana tālu no mūsdienām, lai par izstādītajiem tērpiem tikai jūsmotu, fotografētu tos un liktu neskaitāmas bildes, lai par tām jūsmo tālāk. Taču šoreiz skatījums uz izstādi bija daudz kritiskāks.
Piekto gadu pēc kārtas un atkal ar jaunu laika posmu modes kolekcionārs un vēsturnieks Aleksandrs Vasiļjevs izstāda savu kolekciju Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā Vecrīgā (ieeja pieaugušajiem Ls2,50). Iepriekšējie gadu desmiti un to mode bija gana tālu no mūsdienām, lai par izstādītajiem tērpiem tikai jūsmotu, fotografētu tos un liktu neskaitāmas bildes, lai par tām jūsmo tālāk. Taču šoreiz skatījums uz izstādi bija daudz kritiskāks, ņemot vērā to, ka 50.gadi ir mūsu vecāku bērnības, jaunības posms un zināmas atskaņas tērpos varētu būt gana tuvas.
Uzreiz jāsaprot, ka apzīmējums 1940.-50.gadu mode Vasiļjeva skatījumā ir R Eiropas (galvenokārt Parīzes), ASV, Lielbritānijas un tās koloniju mode, nevis tas, ko var atcerēties no Rīgas Modēm pēckara padomju gados. Melnbaltā filma par Latvijas tā laika modi ievērojami disonēja ar pašas izstādes ekspozīciju, kurā dominēja greznas kokteiļkleitas, vakarkleitas, aktrišu kleitas, pārmērīgi ziediem pušķotās cepurītes, koši zeltītas kurpes un mākslīgiem akmeņiem rotātās rokassomiņas.
Interesanti, ka jēdziens to gadu mode šīs izstādes ietvaros aprobežojas tikai ar kleitām jaunietēm vai dāmām un pamata aksesuāriem – somiņām, cepurēm, cimdiem, brillēm, kurpēm. Savukārt nav iespējas apskatīties, kā tajos gados ģērbās kungi, bērni, vecāka gada gājuma kundzes. Interesanti būtu arī redzēt, kāda toreiz bija veļa, zeķbikses vai zeķes, naktskrekli u.tml. Jo tieši tas, manuprāt, ļoti izteikti parāda konkrētā laikmeta ģērbšanās paradumus.
Bet, lai vai kā, acis un foto objektīvu bija ar ko pamielot. Lūk, daži no izstādes eksponātiem ar aprakstiem par tiem.
komentāri