Šoreiz pa nopietno. Esmu atlasījusi desmit fotogrāfijas ar dažādām Rīgas vietām – ēkām un pieminekļiem. Katrai no tām ir sava vēsture un nozīme pilsētas ainavā. Uzmanību – konkurss! Apskatiet bildes un uzrakstiem komentāros – kas tas ir vai bija un kur tas atrodas? Precīzākajam un zinošākajam atbildētājam dāvanā mīļlietiņa no iinuu.lv.
Mani allaž ir interesējusi, ja ne gluži ceļošana laikā, tad vismaz iztēlošanās, kā konkrētā vieta izskatījusies pirms gadsimta vai diviem un kā tā varētu izskatīties nākotnē. Kādu dienu vienkārši ņēmu rokās fotoaparātu un apstaigāju centru, lai iemūžinātu dažas Rīgas ielas, ēkas un laukumus un vēlāk salīdzinātu ar Letonikas datu bāzē uzietām pagātnes fotogrāfijām. Jāsaka, atklāju daudz interesantu detaļu.
Ceturtdienas vakarā devāmies uz kino „Rīga”, lai kopā ar filmas veidotājiem noskatītos jaunās latviešu filmas „Dancis pa trim” pirmizrādi. Vakara gaitā: karavīru dziemas, filmēšanas grupas uznāciens, klusuma brīdis pieminot aizgājušos, ieskats filmas tapšanā un pati filma. Patika, ka notiekošais un varoņu raksturi netika idealizēti.
Gan jau, ka interneta izgudrotāji nervozi pīpē, skatoties kā ir izmainījies internets. Kā triviālā bitu un baitu pārraide transformējusies uz jaunu kvalitāti nodrošinot komunikācijas iespējas, kas vairs ne tuvu neatbilst klasiskiem komunikācijas principiem un makten bieži liek aizdomāties par ētikas normām.
Mājīgās, mīkstās, ērtās, greznās un izsmalcinātās, siltās un pēdas atvēsinošās, nonēsātās vai tikai priekš īpašiem ciemiņiem rūpīgi glabātās – katram savas mīļās mājas čībiņas. Tagad pa mājām valkāju mammas tamborētās. Taču vienmēr ir fascinējušas viktoriāņu laikmeta dāmu čībiņas uz eleganta papēdīša ar vintage rožu rakstu. Tās dažādos laikmetos bijušas gan kā praktiski apavi, gan kā simbols un rituālu sastāvdaļa. Kāda tad ir mājas čībiņu vēsture?
Šodien, 10.jūlijā, Daugavgrīvas cietoksnī norisinājās festivāls „Dunamunde 2010”, kur ņēma dalību 15 kara vēstures klubi no Latvijas, Krievijas, Lietuvas, Polijas un Somijas. Pasākuma apmeklētāji, apstaigājot cietokšņa teritorijā izvietotās nometnes, varēja iepazīt vēsturi sākot no viduslaiku bruņinieku turnīriem, Ziemeļu un Napaleona kaujām, līdz 1.pasaules karam. Dažs labs izmēģināja roku gan šaušanā ar loku, gan arbaletu, gan musketi.
Visi šeit apskatītie IT kompāniju logotipi ir labi zināmi un pierasti acij. Taču, kādi bija šo logotipu pirmsākumi? Kas bija to izgudrotāji, radītāji? Kā tie gadu gaitā attīstījās un kļuva tādi, kādus mēs tos redzam šodien? Piemēram, vai zināji, ka pirmajā Apple logotipā bija redzams pats Īzaks Ņūtons?
Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.
Jomas ielas svētku laikā 5.jūlijā ieklīdām arī Jūrmalas pilsētas muzejā, kur bija apskatāma Jūrmalas un Ķemeru kūrortu vēsturei veltīta ekspozīcija. Visamizantākie tajā likās vecie peldkostīmi – bālās krāsās, noteikti viendaļīgie, ar stariņām un no staipīga trikotāžas materiāla. Tie melnbaltie ar horizontālām biezām strīpām vispār ārpus konkurences. :)
Tad nu, parāva interese papētīt vairāk par peldkostīma vēsturi.
1997. gadā projektam pievienojās 2 Izraēlieši Zeev Suraski un Andi Gutmans, kuri nolēma pārrakstīt parseri, kā rezultātā PHP ieguva jaunu nosaukumu PHP: Hypertext Preprocessor. Iemesls kāpēc vajadzēja pārrakstīt kodu bija vienkāršs – esošais kods nebija pietiekami labs, lai veidotu e-komercijas web lapas.