Ovens Fitzpatriks. Retorikas stratēģija

Pagājušās nedēļas nogalē 4.-5.oktobrī bija tā lieliskā iespēja pabūt Viļņā īru kouča Ovena Fitzpatrika (Owen Fitzpatrick) divu dienu seminārā „The power of influence”. Šo runātāju biju dzirdējusi FORUM ONE līderības pasākumā Kauņā, tāpēc, kad saņēmu ielūgumu, uzreiz piekritu, jo patiešām labus harizmātiskus runātājus nav jālaiž garām iespēja dzirdēt.

 
  
Foto no pasākuma: Ovena Fizpatrika uzstāšanās un kontaktu siena (ļoti laba ideja)

Daudz labu lietu tika izrunāts, dzirdēts un izmēģināts praktiskos uzdevumos abu dienu laikā. Šoreiz gribu ieskicēt mazu daļiņu no seminārā dzirdētā. Otrā diena tika veltīta progresīvajām pārliecināšanas stratēģijām   - stratēģiskajai ietekmēšanai, motivēšanas stratēģijai, retorikas stratēģijai, zīmola ietekmes stratēģijai un virzīšanas jeb „pagrūšanas” stratēģijai. Retoriskā stratēģija uzrunāja ar uzskatāmajiem piemēriem no politiķu runām, kurās galvenais auditorijas ietekmēšanas avots nebūt nav saturs, ko pasaka, bet gan, kā to pasaka.

Ovens Fitzpatriks akcentēja septiņus galvenos principus, kas būtu katram publiskajam runātājam jāievēro, lai ar savu uzstāšanos uzrunātu, aizrautu auditoriju.

1.Ritms un balss tonis

Ritmam un toņkārtai runā līdzīgi kā mūzikā ir brīnumains spēks padarīt auditoriju ietekmējamu. Labam runātājam ir jāievēro akcenti un ātrums. Efektīva runas maniere varētu izskatīties sekojoši „v--, v--, v--, vvv” , kur „v” ir akcentētais vārds un „-„  ir maz uzsvērtie. Turklāt sākam ar lielāku spāru, kāpinot ātrumu un nobeidzam ar lēniem akcentiem.

Runātāja balsij, lai tā „turētu” auditoriju nedrīkst būt monotonai. Jāvariē skaļums, ātrums un pauzes, lai klausītājs ne mirkli nezaudētu uzmanību. Protams, uzmanību kam, jo, kā jau minēju, saturam te ir otrreizēja loma. Galvenais ideja un atslēgvārdi, kurus jāaiznes līdz klausītāju apziņai vai pat zemapziņai.

2.Kontrastu lietošana

Viss tiek pazīts salīdzinājumā. „Mēs gribam labāku, pasargātāku, stabilāku nākotni, nevis nedrošu, trauksmainu un apdraudošu.”

3.Atkārtošana

Atslēgvārdu nemitīga atkārtošana. Kamēr nesāc ieklausīties vai analizēt kāda prasmīga oratora runu, nemaz nedzirdi, cik uzstājīgi tev tiek borētas kādas noteiktas lietas. Vienīgi, kad palūgs atstāstīt, ko dzirdēji, atstāstīsi tieši tos vārdus, kas tika nemitīgi atkārtoti uzstāšanās laikā.
Nemitīgi atkārtojot frāzes, vārdus, teikuma daļas, līdzīgi kā skaņu platē tas tiek ierakstīts cilvēka apziņā. Tāpēc, ja gribi, lai tavu sacīto atceras, atkārto, atkārto un atkārto vēl vienreiz. Daudzreiz.

4.Trīs likums

Cilvēkiem patīk trīsvienība, un viss, kas tiek nosaukts pa trīs, tas tiek labi uztverts, uztverts kā Bībeles patiesība. „Mums ir jāsadzird, mums ir jāsaprot, mums ir jāprot atkārtot.”

5.Citēšana

Kāda visiem zināma cilvēka, nozares guru citēšana ļauj lieliski pasniegt kādu ideju auditorijai. Kad citējat kādu, vienlaicīgi notiek divas lietas. Pirmkārt, klausītājs nesaskata tajā tavu lobēto ideju, bet gan sadzird slavena cilvēka atzinumu par lietu un pieņem to par patiesību (kaut gan īstenībā ir tava jaunā ideja tikai ar vecu labi zināmu ilustrējumu). Otrkārt, ar to it kā apliecini, ka tavai idejai jau ir milzum daudz sekotāju, jo šai citējamai personai tiešām ir (kaut arī tavējai varbūt vēl nav pat dažu).

6.Retoriskie jautājumi

Ideāli ar to, ka vari gan uzdot, gan pats arī vēlāk kontekstuāli atbildēt. Turklāt, lietojot visiem tuvās vērtības, šie jautājumi ir vairumam ļoti tuvi, aktuāli (it kā katrs pats tos būtu izrunājis). „Vai iztēlojaties, cik daudz laimīgāki jūs būtu, ja nevajadzētu domāt par ikdienas rutīnas jautājumiem?”

7.Metaforas

Tās ir lielisks veids kā padarīt auditoriju emocionālu, aizskart dvēseles stīgas, iesaistīt līdzpārdzīvojumā. Ar tām nav jābārstās, bet gan jāiestarpina uzstāšanās laikā, lietojot spēcīgus vārdus, kas rada redzes gleznas. Salīdziniet divus piemērus, ko sajustu, ja runātājs teiktu – „Es noasiņoju” – nu un? Bet, ja runātājs teiktu, - „Ir agrs ziedošs pavasara rīts, bet es noasiņojumu” – uzreiz acu priekšā uzpeld ziedošam sakuras laukam līdzīgi aina un nabaga cilvēks, kurš tuvu nāves slieksnim un viņam nekad vairs nebūs lemts redzēt šo skaistumu.

Ovens Fitzpatriks kā šo visu septiņu pamatprincipu lielisku piemēru izmantoja Baraka Obamas runu pirmās prezidentūras vēlēšanu laikā 2008.gadā. Sākumā noklausījāmies to no sākuma līdz galam, tā tiešām likās aizgrābjoša un, ja turpinātos ilgāk, gandrīz vai būtu pievienojušies sajūsmā aurojošo klausītāju pūlim. Otrreiz klausoties, izķidājām to pa frāzēm un saturu (pēdējais izrādījās galīgs „sviests”). Toties te bija viss – nemitīgi atkārtojumi, spēcīgas metaforas, pretnostatījumi, ritms, trīs princips.

Izziņai:

Retorika (grieķu: ῥητορικός, rhētorikós — ‘publiska runāšana’) ir humanitārā zinātne, kurā apskata oratora mākslas teoriju un praksi. Retorika radās Senajā Grieķijā. Ievērojamākie antīkās pasaules retorikas teorētiķi bija Aristotelis, Cicerons un Kvintiliāns. Retorika ir arī satura izklāsts ārēji izskaistinātā valodiskā formā bez tās dziļāka pamatojuma, mērķtiecīguma.

http://lv.wikipedia.org/wiki/Retorika