Stratēģija

Vai nav tā, ka dažreiz galvā iestājas bezvējš pretēji prāta vētrai un laba ideja nevar un nevar rast iespēju izpausties, kaut vai vien tādēļ, ka nav skaidrs, ar ko sākt un kad ir vispiemērotākais brīdis? Tad atceries par tādu visiem labi zināmu nojēgumu kā stratēģija. Taču – kāda?

Kas ir stratēģija?

Sāksim ar definīciju. Stratēģija - ilgtermiņa plāns vai programma, kurai skaidri definēts mērķis, tā sasniegšanas posmi un mehānisms. Sākotnēji stratēģijas jēdziens tika pielietots pārsvarā militārajā jomā, taču mūsdienās tā izmantošana ir daudz plašāka, it īpaši valsts pārvaldes, politikas, uzņēmējdarbības u.c. cilvēka darbības sfērās. Savukārt taktika ir stratēģijai pakārtots, šaurāks jēdziens, un tā nereti ir saistīta ar kādu no stratēģijas aspektiem vai posmiem.

Ļoti pareizi tiek norādīts, ka stratēģija cēlusies no kara jeb cīņas mākslas. Lai sasniegtu nosprausto mērķi, gribi vai negribi būs jāsastopas ar zināmām grūtībām un zināmiem pretspēkiem. Cīņai būs būt. Taču pats interesantākais, ka cīņas stratēģija ir universāla un to var pielietot jebkurā dzīves sfērā. Tad, lūk, turpmāk pārstāstīšu stratēģijas piecus pamatpunktus, kas minēti ķīniešu grāmatā par karu.

Kas ir stratēģijas pamatā?

Te gribu atsaukties uz divām P.Koelju grāmatām, kuras esmu iecienījusi to filozofiskās ievirzes dēļ, - „Ceļa vārdi Gaismas bruņiniekam” un „Kā aizplūstoša upe”. Abās no tām pieminēta doma par cilvēka stratēģisku izvēli patvaļīgi iesaistīties cīņā.

Kārtīgi vīri un sievas meklē vislabākos apstākļus un, ja tos neizdodas atrast, tad paši tos rada.(Citāts no grāmatas „Kā aizplūstoša upe”, 2008)

Pamatu pamats katrai stratēģijai – cieņa pašam pret sevi. Cilvēks var daudz ko sasniegt, bet nevar sasniegt visu. Katram ir jānoskaidro savu vēlmju, ambīciju un varēšanas robežas. Jebkurš darbs vai sasniegums ir bezjēdzīgs, ja tas nesniedz gandarījumu, apslāpē degsmi vai ierobežo iespējas mācīties (te es nedomāju skolu vai kursus, bet mācīšanos no kļūdām, sastaptajiem cilvēkiem u.tml.).

Stratēģijas pamatpunkti.

1.Gribas likums. Jādara tas, kā dēļ sirds iedegas patiesā degsmē. Ja atliekam sapņu realizāciju, tad zaudējam nepieciešamo enerģiju. Tas pats iz kara mākslas - pirms došanās kaujā jābūt stiprai PĀRLIECĪBAi (pat ticībai) par cīņas mērķi.

2.Gadalaiku likums. Kauja ziemas apstākļos atšķirsies no kaujas vasaras apstākļos. Jeb pārfrāzējot, nerīkojies, kad jānogaida, nenogaidi, kad jārīkojas. Labi apdomā, KAD doties kaujā!

3.Ģeogrāfijas likums. Cīņa klajā laukā atšķirsies no cīņas kalnos jeb vienmēr novērtē apkārtni un tās sniegtās iespējas. Svarīgi izpētīt telpu un vietu, kuru esi nolēmis aizņemt, KUR realizēsi savas ieceres, kā šo telpu pēc vajadzības paplašināt vai kā aizbēgt, ja rodas nepieciešamība atkāpties.

4.Sabiedroto likums. Nepieciešami ir draugi, kas īstajā brīdī uzmundrinās vai nebaidīsies aizrādīt, dot padomu vai ieteikumu, kas atšķirsies no taviem uzskatiem. Blakus jāsajūt PLECS, jo viens nav karotājs.

5.Izdomas likums. Saprast notiekošo iespējams tikai tad, ja mēģinām kaut ko mainīt. Taču izdoma būs tukša fantāzija, ja tai nav pamatā MĀKA (karamāka).

„Vislabākais bruņinieks ir tas, kurš izplāno savu kauju.” (Citāts no „Ceļa vārdi Gaismas bruņiniekam”, 2000)

Atgriežoties pie bezvēja galvā, mana pārliecība, ka labākais veids, kā atsvabināt domas, ir tās uzlikt uz papīra (mūsdienās kaut vai virtuālā). Ne velti saka – kāds diktē, es tikai pierakstu. :)