Paulu Koelju „Kā aizplūstoša upe”

Šodien svinīgi ierīkoju grāmatu skapī atsevišķu plauktiņu ar Koelju grāmatām. Vienpadsmit iepriekšējām pievienojās 2008.gadā latviešu valodā izdotā „Kā aizplūstoša upe”.

„Kā aizplūstoša upe”

Tas ir atsevišķu stāstu krājums, kur katra stāsta pamatā ir kāds vērojums, atziņa vai pārdomas. Lasot piefiksēju, ka grāmatā iekļautie stāsti sastopami arī kā fragmenti, kas iekļauti Paulu Koelju romānos, arī nesen iznākušajā „Alefs”(2011). Kaut gan būtībā „Kā aizplūstoša upe” ir rakstu apkopojums no 1998-2004 Koelju publicistikas dažādos preses izdevumos.

Tā kā grāmatai nav vienotas sižeta līnijas, bet gan Koelju daiļrades faniem labi pazīstamā tematika – mīlestība, liktenis, laiks, cilvēka dzīves sūtība, nāve, izvēle, griba u.tml., turpmāk tikai daži citāti lasītkāres ierosināšanai.

Paulu Koelju atziņas

***

Bieži vien tas, ko dēvējam par „pieredzi”, ir vien mūsu sakāvju summa.

***

Mīlestība pārveido, mīlestība ārstē. Bet reizēm mīlestība var kļūt par nāvējošām lamatām, kas iznīcina cilvēku, kurš bija nolēmis atdot otram sevi visu. .. Taču esmu sapratis, ka šīs jūtas ir visur klātesošas un, jo sevišķi, mazās lietās. Tās izpaužas parastās un vienkāršās kustībās, tāpēc vienmēr, kaut ko uzsākot vai pabeidzot, jāpatur prātā mīlestība.

Paceļot telefona klausuli un pasakot sen atliktus, bet mīļus vārdus. Atverot durvis un aicinot iekšā to, kam vajadzīga mūsu palīdzība. Iestājoties darbā. Aizejot no darba. Pieņemot lēmumu, ko esam atlikuši uz vēlāku laiku. Lūdzot piedošanu par kādu nodarījumu, kas naktīs mums nedod mieru. Pieprasot ievērot mūsu tiesības. Atverot rēķinu ziedu veikalā, kas ir daudz svarīgāks par dārglietu veikalu. Pagriežot skaļāk mūziku, kad mīļotais cilvēks atrodas tālu, un pieklusinot to, kad tas atrodas līdzās. Zinot, kad pateikt „jā” un kad „nē”, jo mīlestības spēks pavada cilvēku ik uz soļa. Atklājot sporta veidu, ar kuru iespējams nodarboties divatā. Nesekojot nevienam padomam, arī ne tiem, kas ir šajā rakstā – jo mīlestība ir radoša.

***

Ikviens dusmās darīts darbs lemts neveiksmei.(gravējums uz Čingizhana uzticamā piekūna zelta statujas spārna)

***

.. daudz sliktāk par badu vai slāpēm, daudz sliktāk par darba zaudējumu vai mīlas mokām, daudz sliktāk par izmisumu sakāves priekšā - daudz sliktāk par to visu ir saprast, ka nevienam, pilnīgi nevienam šajā pasaulē tu neesi vajadzīgs.