Latvijas apceļošana: Rauna

Lūk, vēl viens galamērķis ap 100 km attālumā no Rīgas izbraucienam divatā, ar draugiem vai ģimeni nedēļās nogalē. Rauna - maza, klusa, sakopta pilsētiņa ar centru, ko iezīmē trīs galveno ielu - Vidzemes, Rīgas, Cēsu - krustojums un parks ar apskates objektiem.

Raunā un tās tuvumā pabijām četrās ievērības cienīgās vietās.

Raunas viduslaiku pilsdrupas

Pilsdrupu aprises iezīmē taisnstūrveida būvi ar atjaunoto vienu no pieciem skatu torņiem. Pa iekšpušē izbūvētām stabilām koka kāpnēm var uzrāpties piecu stāvu augstumā, no kurienes paveras skats uz tuvu un tālu apkārtni. Lejā redzams parks, bērnu spēļu un atpūtas laukums, vecā 1262.gadā celtā Raunas luterāņu baznīca, iezīmējas pilsētas robežas. Ieeja tornī 1 EUR no pieaugušā.

Raunas viduslaiku pils (vācu: Schloß Ronneburg) 13. - 16. gadsimtā bija Rīgas arhibīskapu rezidence Raunā. Mūra pils sākta celt arhibīskapa Alberta II valdīšanas laikā 13. gadsimta vidū sena Vidzemes latgaļu pilskalna tuvumā (13.gadsimtā Tanīsa kalnā atradās seno latgaļu Satekles pils, kur valdīja virsaitis Rūsiņš). Raunas pils bija viena no Rīgas arhibīskapu rezidencēm, kurā no Miķeļiem (29. septembra) līdz Sveču dienai (7. februārim) katru gadu uzturējās arhibīskaps ar savu svītu.

Brīvības piemineklis

Pieminekļa autors slavenais latviešu tēlnieks Kārlis Zemdega. Piemineklis veidots Latvijas pirmās brīvvalsts laikā 20.gs 20.-30.gados. 1933.gada 20. augustā to atklāja Valsts prezidents Alberts Kviesis.Tajā pausta ideja par šķēpa pārvēršanu koklē un cīņas gara apvienošanu ar dziesmu. Pieminekli rotā Baumaņu Kārļa sacerētās lūgsnas vārdi „Dievs, svētī Latviju". Uzraksts padomju laikā no pieminekļa tika izkalts, bet 1989.gada jūnijā atkal atjaunots.

    
Foto no www.zudusilatvija.lv, pieminekļa atklāšana un uzstādīšana

Uzrakts uz informatīvās plāksnes stāsta, ka piemineklis "Koklētāja" ir veltījums I Pasaules karā un Latvijas Brīvības cīņās kritušo piemiņai. Uz to ved apzaļumota trīspakāpju terase un Varoņu alejas – 1932. gadā sastādītie 60 ozoli pils aizsarggrāvja malā. Zem katra ozola ieguldīta pudele ar zīmīti, uz kuras rakstīts kritušā Raunas draudzes locekļa vārds.

Raunas Staburags

Godīgi atzīšos, ka līdz šim nezināju, ka Latvijā ir vēl viens ievērojams Staburags un turklāt apskatāms, neappludināts kā Daugavas Staburags. Šī avotu veidota saldūdens kaļķiežu atseguma vecums tiek lēsts ap 8000 gadiem. Šis šūnakmens veidojums ir aptuveni 3,5 m augsts un 17 m garš, tas veidojies sūnām pārkaļķojoties kalcija karbonātu saturošajā avota ūdenī vairāku gadsimtu garumā un joprojām turpina augt. GPS: 57.333172, 25.608231

Velna ala

Atrodas Raunas upes kreisajā krastā pretim Raunas Tanīsa kalnam. Šī ala aprakstīta kopš 1930. gadiem, un 1977.gadā arheologs Juris Urtāns to pieskaitīja kulta alām. Iespējams, ka tā varētu būt bijusi pilskalnam atbilstošā kulta vieta. Alas garums 13,5 metri.

Pie alas leģenda par velnu, kurš šajā alā senos laikos glabājis savus naudas podus. Ieskatījāmies alas dziļumā ar mobilo telefonu lukturīšiem, neatradām! Vienīgais, ko noteikti varam spriest, ka ala ir laba uzglabāšanai, jo temperatūra šķiet nemainīga, arī karstā vasaras dienā patīkami vēsi. Ne velti mazliet tālāk turpat kalnā redzējām iebūvētas durvis, iespējamie pagrabi tuvumā bijušajam viesu namam (izskatās nolikvidējies). Mūsdienu velnam (lasi - uzņēmējam).