Kādi nodokļi mūs sagaida?

Vēsturiski nodoklis bija veids, kā kādas zemes,  ciema, karaļvalsts iedzīvotāji varēja līdzdarboties valsts pārvaldē un pat izpelnīties dzīvošanu aiz mūra sienas. Kas, savukārt, nozīmēja drošību. Kara vai kādu citu peripetiju rezultātā valsts varēja pieprasīt maksāt vairāk nodokļus. Tā kā naudas aprite sen-senos laikos nebija populāra,  maksāja kā nu varēja – devās klaušu darbos, maksāja graudā vai gāja armijā.

Nodokļiem, kā valsts iedzīvotāju saiknei ar valsti, ir pamatojums. Un, lai arī bieži nākas dzirdēt, ka šī valsts neko nedot pretī , tā gluži nav. Dzīvojot civilizētā kopienā nav nepieciešams nemitīgi atkaroties no barbariem, kuri uzglūn no meža biezokņa. Ir ūdens, elektrība un citas komunikācijas. Ir ceļi un pārvietošanās iespēja. Ir slimnīcas un skolas. Un tagad uz mirkli iedomājieties, ja tā visa nebūtu. Jūs dzīvojat meža vidū blakus upītei kuplā ģimenes un bērnu pulciņā. Līdz šādu idilli pārtrauc no meža iznākušais lācis, kurš iekož kājā. Ko nu? Medicīnas nav, komunikāciju nav. Meža zvēri un slimības nebūt ne vienīgie ienaidnieki. Par tādiem var izrādīties arī kaimiņu iemītnieki, kuri tā vietā lai sētu un audzētu, izvēlējušies sirot par apkārtnes apdzīvotām nometnēm,  zogot vai ar varu atņemot pārtiku.

Tas, ka nodokļiem ir jābūt – skaidrs. Jautājums vien kādiem, par ko un cik. Pēc būtības nodokļus var iedalīt divās grupās:

1. Vērtības un gūtā peļņa (PVN, IIN, muitas);
2. Preces un pakalpojumi, kas rada ilgtermiņā kaitējumu (alkohols, cigaretes). Tātad – akcīzes nodoklis.

Uzskaitīšu tikai dažu nodokļus:

1. Pievienotās vērtības nodoklis;
2. Ienākuma nodoklis;
3. Sociālais nodoklis;
4. Uzņēmējdarbības riska nodoklis;
5. Peļņas nodoklis;
6. Akcīzes nodoklis;
7. Zemes nodoklis;
8. Nekustamā īpašuma nodoklis;
9. Vides nodoklis;
10. Datu nesēju nodoklis;
11. Muitas nodoklis;
12. Dienesta automašīnas nodoklis;
13. Ceļa uzturēšanas nodoklis;
14. Azartspēļu nodoklis;
15. Suņa nodoklis;

Nu jau valsts vīri sāk prātot kā aplikt ar nodokli ne tikai to, kas jums ir, bet to kā jums nav, piemēram, bezbērnu nodoklis. Un te nu sāka rosīties fantāzijas par to, kādu vēl jaunus nodokļus varētu ieviest:

1.  Izglītības nodoklis. Aplikt ar nodokli tos, kuriem nav augstākā izglītība. Redz, pēc statistikas, par bezdarbnieku kļūst retāk, ja ir augstākā izglītība. Tātad – preventīvais nodoklis.

2. Muzikālās dzirdes nodoklis. Aplikt ar nodokli tos, kuriem nav muzikālās dzirdes. Pamatojums – bezdarba gadījumā, cilvēki ar muzikālo dzirdi var kļūt par ielu muzikantiem. Tātad – preventīvs nodoklis.

3. Dīkdieņa nodoklis. Visiem par pienākumu jāmaksā „dīkstāves” nodoklis. Kā attaisnojums – iesniegt VID atskaiti ar tabeli kad, kas un kurā brīdi tika darīts. Dirnēšana pie televizora nav attaisnojama. No nodokļa nomaksas tiek atbrīvoti bērni līdz 6 gadu vecumam.

4. Miega nodoklis. Ja jau Napoleons varēja gulēt 4 stundas diennaktī, tad arī jebkurš var. Attaisnotas ir tikai 4 stundas. Gribat „pampt” ilgāk – lūdzu, bet samaksājiet nodokli.

5. Gaismas nodoklis(t.i. mērāms pēc telpas logu izmēra). Nodoklis nav svaigi izdomāts. Pēc nostāstiem esot bijis Cara tētiņa laikā. Fiška šādam nodoklim:
a) būs papildus vajadzība dedzināt elektrību (kas tiek aplikta ar elektrības nodokli [1]) vai iegādāties sveces (attīstīsies vietējā tautsaimniecība);
b) ko divi pieauguši cilvēki dara tumsā? – paši zināt ;)

6. Vecuma nodoklis. Kļūstat veci – paši vainīgi. Jo vairāk gadu, jo lielāks nodoklis.

7. Bezbērnu nodoklis. Starp citu, Saeimas kuluāros jau tiek apspriests. Personas, kurām ir 10 un vairāk bērnu – tiek atbrīvotas no nodokļa, jo no šādām personām nebūs ko piedzīt, jo visticamāk, abi būs bez darba.

8. Sekmju nodoklis. Tiek aprēķināts visiem vecākiem par katru bērnu, kurš skolā saņēma kaut vienu atzīmi, kas zemāka par 4. Jānomaksā reizi gadā līdz 1. Septembrim.

9. Bērnu ratiņu nodoklis. Kas izpaužas kā tehniskā apskate (reizi gadā) un obligātā civiltiesiskā apdrošināšana.

10. Slimības nodoklis. Īslaicīga slimība tiek aplikta ar nodokli, kuru vai nu jānomaksā  uzreiz vai bez atlīdzības jāatstrādā. Tiek aprēķināts arī bērnu slimības gadījumā.

11. Naudas nodoklis. Tiek aplikti tie nauda līdzekļi, kuri mēneša laikā netika iztērēti. Varētu saukt arī par iekrājuma nodokli. Katru mēnesi tiek aplikti visi iekrājumi neatkarīgi no tā, cik un kādi iekrājumi bijuši uz mēneša sākumu.

12. Eksistences nodoklis. Tiek apliktas visas personas ar 1000 Ls nodokli. Nerubījat fišku nopelnīt? – cietumā! Tiek atbrīvoti valsts un pašvaldību darbinieki. Tiek aprēķināts dubultā apmērā personām, kuras strādā bankā vai „vārās” ar citiem finanšu instrumentiem.

13. Noziedzības nodoklis. Apriori visi tiek uzskatīti par noziedzniekiem. Kā attaisnojums – paurī iemontēts GPS čips un acī iemontēta kamera, kas visu filmē. Informācija jāglabā uz pašu sagādāta datu nesēja (kurš tiek aplikts ar vides un datu nesēju nodokļiem).

14. Radu nodoklis. Neliels nodoklītis, kuru maksā tie valsts iedzīvotāji, kuriem nav radu ārzemēs, kuri būtu spējīgi sūtīt naudu uz Latviju (tādējādi sildīt ekonomiku).

Būtisks moments ir ne tikai nodokļa piemērošana, bet arī tā piedzīšana no personām, kuras to nemaksā labprātīgi vai nevar samaksāt. Te nu varētu paiet šīm personām pretī, izveidojot cietumus – darba nometnes. Sauksim tos par parādnieku cietumiem.

Nodokļi liekas absurdi? Nekā tamlīdzīga! Piemēram, Jaunzēlandē 2003. gadā, lai vairotu atbilstību Kioto protokolam, grasījās ieviest pirdienu nodokli. Šeit pat netiek piedāvāti tādi nodokļi kā cepures, bārdas un gļēvuma nodoklis, kuri laika gaitā tikuši apsvērti vai pat ieviesti.

 Manifestācijas mērķis ir – savas dzīves laikā maksimāli daudz izdarīt, saražot un nodot nākošajām paaudzēm. Jo tikai tā valsts var cerēt uz ekonomisko uzplaukumu!

Izmantotie avoti:

- http://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_Republikas_nodok%C4%BCu_sist%C4%93ma
- http://money.cnn.com/2005/02/18/pf/taxes/strangetaxesupdate/