Ēnu ekonomika sabiedrībā tiek uztverta kā normāla parādība. Tas īpaši izteikti ir valstīs, kurās valsts institūciju un to sniegto pakalpojumu kvalitāte ir zema un līdz ar to ir arī zems uzticības līmenis valsts varai.
Tuvojoties 96.valsts dzimšanas dienai 18.novembrī, radās doma ieskatīties nedaudz vēsturē un apkopot interesantākos faktus un attēlus par vienu no tautas brīvības simboliem – Brīvības pieminekli.
Visā Latvijā no 2011.gada 11.maija līdz 9.jūnijam notiek parakstu vākšana, kur iedzīvotāji var parakstīties par "Visu Latvijai" un "Tēvzemei un brīvībai"/LNNK rosinātajiem Satversmes grozījumiem, kas paredz pāreju uz mācībām valsts un pašvaldību skolās tikai latviešu valodā. Esam parakstījušies un aicinām pārējos nebūt kūtriem un pastāvēt par valsts valodas tiesībām!
Es esmu no trešās paaudzes. Un lielos vilcienos skolas sistēma saglabājās tāda pati, kā iepriekšējai paaudzei. Bija gan ļoti kolorītas personības skolotāju vidū, gan arī ne pārāk glaimojošie atgadījumi. Piemēram, macību pārzine (зауч), pionieru vadītāja, krievu valodas, darbmācības un zīmēšanas skolotāji no latviešu valodas nesaprata neko. Ja krievu valodas apguvei tas nāca par labu, tad darbmācībā bieži vien nebija ne mazākās jausmas kas un ar kādu instrumentu jādara.
Vēsturiski nodoklis bija veids, kā kādas zemes, ciema, karaļvalsts iedzīvotāji varēja līdzdarboties valsts pārvaldē un pat izpelnīties dzīvošanu aiz mūra sienas. Kas, savukārt, nozīmēja drošību. Kara vai kādu citu peripetiju rezultātā valsts varēja pieprasīt maksāt vairāk nodokļus. Tā kā naudas aprite sen-senos laikos nebija populāra, maksāja kā nu varēja – devās klaušu darbos, maksāja graudā vai gāja armijā.
Atceroties nedienas ar NEO (Ilmāru Poikānu), kurš ne tik senā pagātnē, iespējams, sev nezinot pamanījās iegūt iespējams ļoti svarīgus datus no iespējams ne pavisam labi aizsargātas informācijas sistēmas (EDS laikam), cilvēkam gados vai ar IT nesaistītam cilvēkam varētu noskriet tirpas pār kauliem ieraugot šo.
Vakar ielogojāmies caur internetbanku, lai sniegtu ziņas par mājsaimniecībā esošām personām. Viens jautājums anketā gan ir tik samudžināts, ka gribot negribot jāpārlasa otro reizi. Gandarījums, ka tautas skaitīšanā figurē jēdziens „latgaliešu valoda”. Ieskatījos mazliet arī tautas skaitīšanu vēsturē.
Tas, ka Latvijā ir daudz pensionāru – jā, fakts. 570 tūkstoši. Tikai ekspertu un valdības piedāvātie risinājumi - griezt pensiju, masveidā radīt bērnus un citi murgi, ir un paliek murgi, kas problēmu nevis risina, bet atliek nākamajām paaudzēm. To, cik un kāds ir Latvijas pensionārs un, ko darīt ar sociālo budžetu? – nedaudz citādā skatījumā.
Laimes jēdziens ir daudz cilāts gan filozofijā, gan psiholoģijā, gan ētikā. Laime skatīta gan kā pastāvīgs cilvēka psiholoģiskais stāvoklis, gan kā mirkļa eiforija, uzplaiksnījums. Vakar uzdūros dokumentālajai filmai, kur laimes stāvoklis tika analizēts pasaules valstu, nāciju sakarā. Pēc sakrāto datu analīzes izveidota arī laimīgāko un nelaimīgāko nāciju pasaules karte.
Šonedēļ otrdien saņēmu telefona zvanu no Zvaigznes ABC pārstāvja ar apsveikumu, ka esmu piedalījusies konkursā un vinnējusi vairākos interneta medijos izdaudzināto Dž. Kotera un H. Ratgēbera grāmatu „Mūsu aisbergs kūst”.Grāmatā ar alegoriju palīdzību būtībā izstāstīta astoņu soļu programma sekmīgas pārmaiņas ieviešanai uzņēmumā, valstī, ģimenē, attiecībās. Lieliski parādīti dažādi cilvēku, sorry, pingvīnu rakstura tipi un rīkošanās kritiskās situācijās.Tomēr beigās tā ar kritisku aci paskatoties, man radās virkne „bet”.