RigaBrain smadzeņu treniņa apmeklējums

Pieraksts iekrita marta pēdējās dienas vakarā, jo citā laikā darbdienās es netiku. Devos uz pirmo RigaBrain izmēģinājuma treniņu. Bija pagājušas tieši 30 dienas, kopš biju te pirmoreiz uz iepazīšanās pēcpusdienu. Mani sagaidīja meitene, kas piedāvāja atģērbties, pārauties tamborētās mājas čībiņās, ko es arī izmantoju, un mazliet uzgaidīt.

Attēls no www.theverge.com

Tad Pēteris Urtāns aicināja uz kabinetu, kur lika iekārtoties palielā ērtā atlaižamā krēslā ar skatu uz loga pusi. Viss sākās ar iztaujāšanu un ātru atbildēšanu uz dažiem jautājumiem – vai ir miega traucējumi? Vai ir bijis smadzeņu satricinājums? Vai izjūti pastāvīgu trauksmi? Vai regulāri ēd zivis? (pingvīnjautājums) Vai pilnībā apzinies sevi? Vai kam tici?

Tas pēdējais jautājums neviļus atsauca atmiņā masonus, kuri arī uzdod jautājumu par ticību, kad pieņem savās rindās jaunos. Jo valda uzskats, ka cilvēks nevar pilnveidoties, attīstīties vai augt, ja pilnīgi nekam netic.

Pēc iztaujāšanas man tika padota lapa ar virsrakstu „Apliecinājums”, kuru bija jāizlasa un jāparaksta, ka es brīvprātīgi iesaistos dotajā treniņu programmā un ka man pie galvas tiek piestiprināti sensori, kas smadzeņu viļņus pārvērš informācijā, tos ieraksta un saglabā datorā, kas savukārt spēj veidot atgriezenisko saiti smadzenēm audio skaņas vai digitālās bildes veidā. Seko vienpadsmit punktu uzskaitījums „es apzinos, ka …” un četru punktu uzskatījums „piekrītu (kam)...”. Tāda kā līguma parakstīšana, lai vēlāk nebūtu nekādu pretenziju.

Tad pie abām ausīm un katrā galvas pusē tiek piestiprinātas mērierīces (sensori). Turklāt katru darbību vai pieskārienu Pēteris paskaidro un komentē, ko darīs un kāpēc tas vajadzīgs. Sākumā tiek veikti testa mērījumi ar atvērtām acīm un tad aizvērtām acīm. Tad tiek uzlikta relaksējoša mūzika (pirmais gabals Deep Forest stilā), kas mijas ar ritmiskāku vai mierīgāku. Mūzikas plūdumu ik pa brīdim pārtrauc sprakšķi vai pauzes, kas it kā esot manu smadzeņu radītas. Viss kopumā izklausās pēc mazliet pabojāta ieraksta un pat mazliet kaitina, jo neviļus gribas izņemt CD un pārslēgt no atskaņotāja uz radio.

Tā pavadu pusguļus krēslā ar aizvērtām acīm un klausoties mūziku ar sprakšķiem pa vidu veselas 30 minūtes. Pilnībā neko nedomāt nesanāk, jo ik pa brīdim domas aizklīst uz darāmajiem darbiem. Tik pašās beigās, kad stingri nolemju vairs ne par ko nedomāt, laiks ir cauri. Pašsajūta pirms un pēc nav mainījusies, vismaz neko tādu nemanu vai nevaru noformulēt. Varbūt tikai mazliet atpūtusies, jo darba dienas beigās biju sajutusi zināmu pavasara nogurumu.

Tagad mans uzdevums bija 2-3 nedēļas sevi vērot. Ieklausīties mirkļa sajūtās, ik pa laikam pabūt stāvoklī „šeit un tagad”. Strikti nelietot alkoholu (ne maz, ne malciņa), kvasu vai tinktūras uz spirta bāzes. Mēģināt pieturēties pie smadzeņu higiēnas sešiem baušļiem.

Pirms aiziešanas vēl man bija iespēja savākties daudz un dažādu drukātu materiālu par to, kam pievērst uzmanību pēc smadzeņu treniņa; ieteikumi un rekomendācijas; pašnovērtējuma anketa u.c.

Turpinājums sekos ...