Vērojumi pēc RigaBrain smadzeņu treniņa apmeklējuma

Pēc RigaBrain smadzeņu treniņa apmeklējuma mans uzdevums bija 2-3 nedēļas vērot savas sajūtas: kā reaģēju stresa situācijās? Cikos un kā mostos no rītiem? Vai mainījušies ēšanas ieradumi? Kā mainījusies attieksme pret dzīvi, līdzcilvēkiem, notikumiem? Kā jūtas ķermenis? Vai pēc treniņa ir nojaušama veselīga vienaldzība? u.tml. Tie ir daži no jautājumiem, kas iekļauti vienā no izdales materiāliem, kuru varēju paņemt līdzi pēc treniņa.
 

Attēls no www.ninainspired.com

Pēteris vēl piebilda, ka ieteicams ir rakstīt dienasgrāmatu, lai varētu apzināti izsekot pārmaiņām, kas notiek ar mani. Tāpēc turpmāk arī to daru, un tā būs publiska. Pirms kāds izdara secinājumus par metodi, uzreiz akcentēju to, ka tās ir subjektīvās sajūtas un individuālās reakcijas, kas citam var nebūt vai izpausties citādi.

1.diena

No rīta pamostos stundu pirms nozvana modinātājs ar pamatīgām galvassāpēm. Tās nepāriet visas dienas garumā, un vēl piebiedrojas vemšana. Par kaut kā ieēšanu nevar būt ne runas. Darbā grūti koncentrēties. Vienīgā doma – gulēt, gulēt, gulēt …

Atceļu vakara tikšanās un braucu mājās. Atturos lietot jebkādus sāpju mazinošos preparātus. Ieeju RigaBrain mājas lapā, lai izlasītu, ko darīt ar galvassāpēm pēc treniņa. Bāc! Jāmeditē, tā gan nav mana stiprā puse. 

Tikko nolieku galvu uz spilvena, ļoti skaidri dzirdu galvā klikšķi. Paliek vieglāk, aizmiegu. Noguļu 12 stundas pēc kārtas.

2.diena

Pamostos, galvassāpes pārgājušas. Darba diena tiek pavadīta mierīgi. Ir pat pacilāts garastāvoklis (zināmā mērā no tā, ka vairs galva nesāp, varu skaidri padomāt). Dzeru daudz ūdens. Rodas neizturama vēlme pēc kefīra. Galīgi nevelk uz saldumiem (kas man nav raksturīgi).

Uz vakaru atkal atgriežas smagums galvā un vēlme gulēt. Dodos pie miera 22:00, kaut parasti mans ierastais laiks ir 00:30-1:00.

3.diena

Pamostos atkal stundu pirms modinātāja. No rīta nespēks. Saņemu gribasspēku, ievelku sevi dušā, uzvaru kafiju, sēstos mašīnā un uz darbu. Ik pa brīdim pārņem karstuma viļņi, piere noraso. Visi simptomi līdzīgi tam, kad ķermenis cīnās ar kādu vīrusu, mēģina stabilizēt visas funkcijas. Vienīgā doma – cik tas ilgi turpināsies?

Darbā tomēr uzrodas enerģija darboties. Garastāvoklis labs. Pusdienlaikā uzrodas apetīte. Kāru aci skatos uz kefīru. Hmm, ka tik blakus alkoholam, kvasam un medikamentiem arī tas netika pieminēts kā nevēlams?! Vakarā pārlasu. Nē, vismaz drukātajā instrukcijā tas nav rakstīts.

4.diena

Viss it kā nostabilizējies. Galva vairs nesāp, bet varēja būt skaidrāka. Enerģijas pieplūduma arī nejūt. Pēc darba  Saules salonā apmeklēju kanēļa skrubja masāžu un jūras aļģu ietīšanas procedūru. Uz vakaru ierasts nogurums, kaut šoreiz eju gulēt daudz vēlāk (tuvu ierastajam) ap pusnakti.

Prātā rosās dažādas spekulācijas par dotās metodes tēmu. A ja nu tas vienkārši darbojas uz placebo efekta? 3 nedēļas jeb 21 diena ir vispārpieņemts laika posms, pēc kura kāda iesākta darbība vai mainīts dzīves veids kļūst par ieradumu.

5.diena

Neskatoties uz to, ka ir brīvdiena, pamostos 8:00 un ceļos augšā. Veltu laiku darbam pie datora. Apzinos, ka būtu vairāk jākustas, bet atkal ieslēdzas vecais skopums pret laika izmantošanu, kas neļauj iet vienkāršā pastaigā pa apkaimi vai gar jūru. Hmm, tas nav labi.

Piekto dienu pēc kārtas ievēroju zināmu diētu – pilnībā atturos no saldumiem, aizvietojot tos ar augļiem, ogām un auzu pārslu putru uz ūdens bāzes ar karoti upeņu ievārījuma no rītiem; pilnībā atsakos no jebkāda veida alkohola (ieskaitot izmeklētos sarkanvīnus); cenšos dzert daudz ūdens (pie katras radušās izdevības). 

Tomēr pēcpusdienā sanāk izkustēties, turklāt pamatīgi. Nolemjam veikt garāku pastaigu no Vecbuļļiem līdz Daugavgrīvai. Ļoti jauka pastaiga pa gleznainu jūras krastu ar sagāzto priežu audzi un smilšainu pludmali. Iesaku!

Uz sākumpunktu var nokļūt ar 36.autobusu vai automašīnu un tad iziet pie Lielupes ietekas jūrā. Turpināt ceļu gar jūru gandrīz līdz R molam. Rezultātā, kā vēstīja viedtālruņa aplikācija Endomondo, bijām nogājuši 8.06km ar vidējo ātrumu 4.79km/h, kas prasīja 1,41 stundas. Kopumā sadedzinātas tikai 558 kilokalorijas.

Vakarā atpūšos, lasu grāmatu, jūtos labi.

6.diena

Esmu augšā īsi pēc 8:00, kaut ir vaļas gulēt līdz 12:00. No rīta rakstu, pēcpusdienā uz divām stundām nolienu nosnausties. Mazāk aktīva diena. Pašsajūta laba. Rodas uzstājīga iedoma, ka es visu varu, viss, ko pasākšu izdosies. Domas kavējas nākotnē.

7.diena

Visu dienu līst. Apmācies, pelēks. Nezinu, vai šī vai cita aspekta iespaidā pēc darba jūtos ļoti nogurusi, nāk miegs, palīdz kafija ar pienu. Aizeju gulēt ap pusnakti.

8.diena

Pamostos izgulējusies. Dzimšanas diena paiet bez  glāzes šampanieša un kūkas gabaliņa, bet no tā nekādu diskomfortu nesajūtu. Esmu apmierināta ar apņemšanos atteikties no saldā un no alkohola.

Sāk likties, ka efekts pēc RigaBrain treniņa vairs neizpaužas nekā. Neteiktu, ka atmiņa ir uzlabojusies vai ir kādas fiziskas sajūtas, varbūt vienīgi esmu kļuvusi pašpaļāvīgāka.

9.diena

Atkal līst. Dienas pirmo pusi pavadu Swedbank Business Network kontaktu rītā, ka izstiepjas gandrīz līdz pat 14:00. Esmu atnākusi viena, bet jūtos gana komfortabli. Viegli sapazīstos, uzturu sarunu. Tēma un runātāji arī ir gana interesanti.

Hmm, varbūt esmu palikusi mierīgāka. Nosvērtāk reaģēju uz dažādiem negadījumiem. Piemēram, šodien apstājos pie sarkanā, no aizmugurē stāvošās mašīnas izkāpj vīrietis, pieklauvē pie loga un saka, ka man priekšējā riepa galīgi tukša. Nobraucu malā, nu ja tā kā būtu mīksta, bet kustēt vēl var. Tā mierīgi bez stresa arī aizkustēju līdz Statoil gaisa pumpim un vīrietim, kas uzpumpēs.

10.diena

No darba pie datora acis it kā smilšu piebirušas, bet tas nav pirmo reizi. Daudz jaunas informācijas, daudz komunikācijas, bet kustības ikdienā pamaz. Vakarā uznāk liela kāre pēc šķovētiem kāpostiem.

Saņēmu ielūgumu no Larisas uz kārtējo vīna draugu klubiņa sanākšanu. Eh, šoreiz nekā.

11.diena

Šķiet, nejūtu nekādu izmaiņu uz labo pusi – ātri rakstot ir pārrakstīšanās kļūdas, reizēm aizmirstu kādu vārdu angliski, kaut arī to labi zinu, stresa situācijā cenšos sasteigt sakāmo. Viss tas man nepatīk.

Šodien biju tetovēšanas salonā uztaisīt zīmējumu uz pleca. Lēmumu pieņēmu ļoti viegli, kā arī šaubu nekādu nebija, mazliet bailes no sāpēm, bet ne paniskas.

Brokastīs – auzu pārslas uz ūdens bāzes ar karoti brūkleņu ievārījuma un kafija ar pienu. Pusdienās – svaigi spiesta apelsīnu sula un laša rupjmaize. Vakariņās – puse karsti kūpināta jūras asara, viens dzeltens tomāts, sauja vīnogu un ūdens.

12.diena

Fiziskā noguruma diena, neskatoties uz brīvdienu.

13.diena

Nogulēju neparasti ilgi (līdz 10:00), salīdzinot ar iepriekšējām 12 dienām.

Šodien baudām asos indiešu ēdienus restorānā Indian Raja. Tieši laikā tik drēgnā pavasara dienā, asumiņš silda no iekšas.

14.diena

Šodien Pēteris no RigaBrain apjautājās, vai izdevās ko novērot un/vai apzināt kādus rezultātus pēctreniņu periodā vai šobrīd un vai ir kādi komentāri vai jautājumi?  Tas man lika pārlasīt divas nedēļas rakstīto dienasgrāmatu un pārdomāt, kādas izmaiņas esmu novērojusi.

Kas mainījies: ēšanas paradumi (tieksme pēc kādiem konkrētiem produktiem, attiekšanās no saldumiem);  esmu sākusi dzert daudz ūdens; ķermenis sācis ļoti pārliecināti signalizēt brīdī, kad iestājas pārslodze, ar gandrīz nepārvaramu vēlmi  doties gulēties; radusies savdabīga globāla sajūta, ka nekas nav neiespējams (viss, ko pasākšu, izdosies, visus, kurus uzrunāšu, ieklausīsies, visu, ko izlemšu, realizēšu) – tāds atlaisto bremžu sindroms; reakcija uz sarežģītām vai problēmsituācijām – neiestājas panika.

Kas nav mainījies: nav uzlabojusies atmiņa (grūti atsaukt atmiņā uzvārdus, nosaukumus, svešvārdus, svešvalodas vārdus) , uzmanība sīkām detaļām (joprojām uztrauc pārrakstīšanās tekstos), emocionalitāte.

Komentārs no RigaBrain puses:
„Par visiem novērojumiem varu teikt - jā, tie var būt saistīti ar smadzeņu treniņiem . Līdzīgus novērojumus ir ziņojuši arī citi apmeklētāji.

Izvērtējot mūsu sarunu, seansa rezultātus un novērojumus, varu teikt, ka šis instruments ir piemērots  Jūsu izaugsmei, ko pēc savas izvēles, iespējām un varēšanas var izmantot tālāk savā labā.

Par nākamajiem seansiem, kamēr ir pozitīvi novērojumi, tikmēr par nākamajiem seansiem nedomājam, kad rezultāti sāk samazināties, tad darām visu iespējamo, lai paši tiktu atpakaļ uz ceļa ar saviem spēkiem, ja saviem spēkiem neizdodas, tad var viņām atkal palīdzēt. Vai arī, ja vēlās pilnveidoties.”

Nolemju tomēr turpināt pašnovēroties līdz 21.dienai un atturēties no alkohola un rūgstošo dzērienu lietošanas arī Lieldienās.

Secinājums:

Nenožēloju, ka pamēģināju šo metodi, gan lai apmierinātu savu ziņkāri, gan lai mainītu savus ieradumus. Vai iepriekš uzskaitītās izmaiņas notikušas pateicoties RigaBrain treniņam, joprojām 100% droši apgalvot nevaru, taču tās ir notikušas un par to man ir gandarījums. Vai varu kādam RigaBrain ieteikt? Grūti pateikt, jo katram pašam ir jābūt gatavam jebkādām izmaiņām, pie kurām jāpiestrādā patstāvīgi, diezgan konsekventi pieturoties pie  apņemšanās grozīt savus ikdienas ieradumus. 

Manuprāt, galvenais pat nav metodē, ar ko to sasniedz, bet gan nonākšanā pie atziņas vai iekšējas pārliecības, ka tev un tikai tev ir tiesības un brīvība izlemt par savu dzīvi, ķermeni un sajūtām.

Tev sāpēs tik, cik tu to ļausi. Tev svarīgi būs tik, cik tu to neignorēsi. Tu varēsi sasniegt tik, cik tam ticēsi.

Nu, uz beigām sanāca ļoti patētiski, bet ņem par labu!