Iepazīšanās ar RigaBrain metodi

Pilnmēness sestdienā, 1.marta pusdienlaikā devāmies uz Brīvības gatvi 232-54, lai piedalītos RigaBrain iepazīšanās pasākumā. Lai arī bijām sekojuši un lasījuši par RigaBrain sociālajos tīklos, lēmums nākt bija impulsīvs, kad ieraudzījām ziņu Facebook un iepriekšējā dienā  pieteicāmies pa e-pastu. Uz pieteikuma apstiprinājumu ilgi nebija jāgaida, tas iekrita elektroniskajā pastkastītē stundas laikā. Turklāt bija pievienota gana izsmeļoša informācija, kur un kā atrast. Arī auto varēja brīvi novietot ielas malā.

Sākumā mazliet mulsumu radīja dzīvojamā māja, kurai ieejas durvis ir no pagalma puses, turklāt nevienas norādes ārpusē, ka te atrodas RigaBrain nav. Pieteicāmies pa domofonu, mūs ielaida. Uzkāpām ceturtajā stāvā, kur mūs dzīvoklī laipni sagaidīja Pēteris Urtāns – RigaBrain vadītājs. Visparastākais dzīvoklis, visparastākā Rīgas rajonā ar raksturīgo veco daudzstāvu māju istabu plānojumu. Man sajūta bija, ka esam vienkārši atnākuši pie kāda ciemos un aizmirsuši paķert līdzi kādu kūku, jo tūlīt tūlīt tiksim aicināti pie tējas galda uz neformālu draudzīgu sarunu.

Priekšā jau bija vairāki cilvēki, kas izvietojušies uz krēsliem un dīvāna istabā, kas apvienota ar virtuvi. Malā stāvēja rakstāmgalds ar portatīvo datoru, iedegtu svecīti, piecām dzeltenajām tulpēm vāzē, sadrukātiem izdales materiāliem un kases aparātu. Pēteris aicina ieliet tēju vai ūdeni un iekārtoties ērtāk. 

Kopā bijām 14 klausītāji – dažādu vecumu, interešu, jauns pārītis, ģimene ar bērnu, divas draudzenes, māsas, viens pats čalis, vīrietis gados, runātīgā un mēs divatā. Sākām ar iepazīšanos, kad katrs pateica vārdu, kā par RigaBrain uzzinājis, kāpēc atnācis un ko meklē. Tad Pēteris sāka stāstīt par sevi un kāpēc sācis ar šo visu nodarboties. Telpas pasteļtoņu krāsojums, glezna arī pasteļtoņos – klusā daba ar vāzi un augļiem, iedegtās sveces un pavasarīgie ziedi vedināja uz rimtu noskaņu.

Kas tas ir?

Pēteris treniņus vada jau vairāk nekā sešus gadus, ir medicīniskā izglītība, specializējies psihiatrijā, strādājis ar dažādu vecumu cilvēkiem visiem labi zināmajā Tvaika ielas iestādē un Dardedzes centrā. Tas, vismaz man, uzreiz radīja zināmu respektu, jo cilvēks ir ar background-u.  Metodi, kuru pielieto savos treniņos, atvedis no Amerikas, kur mācījies kādu laiku. Tā balstīta neurofeedback teorijā un praksē.

Jautājums, kas Pēteri novedis pie šīs metodes – vai tiešām nav nekā labāka par medikamentozo ārstēšanu? Un izrādās, ka ir un gana efektīva (apmēram 80% pēc RigabRain seansa sajūt pozitīvus taustāmus rezultātus, pārējiem 20% šī metode vienkārši nav piemērota).

Metode nav nekas jauns. Smadzeņu aktivitātes pētījumi notikuši jau labu laiku atpakaļ un notiek arī mūsdienās, bet pētniecības institūtos un pieejami šauram lokam vai bargām naudām. Padomju gados Jūrmalā šāda metode tika pielietota Partnova institūtā, mūsdienās populāra R Eiropā, īpaši Nīderlandē un Amerikā, Kanādā. Latvijā Pēteris pagaidām ir vienīgais, kas to praktizē un ļauj pielietot visiem interesentiem.

Kā tas notiek?

Seanss ilgst 1,5h, no kurām 33,5 minūtes ir pats smadzeņu treniņš. Klients atlaižas ērtā krēslā, viņam pie galvas tiem piestiprināti četri sensori (pa vienam pie labās un kreisās galvas daļas, bet divi pie ausīm). Cilvēks klausās mūziku vai skatās filmu, kur skaņā ik pa brīdim parādās sprakšķi, bet attēlā gaismas zibšņi. Tos nerada nedz speciāli veidots ieraksts, ne montāža, bet gan paša smadzenēs noritošie procesi. Kāpēc diagramma, kas parādās uz datora monitora katram ir sava, unikāla. Pēc pirmā seansa jāpaiet 2-3 nedēļām, kuru laikā cilvēkam jāvēro izmaiņas, kas ar viņu notiek. Šajā laikā jāatturas no alkohola un kvasa lietošanas. Vieniem pietiek ar šo vienu seansu, citiem jāiziet noteikts seansu cikls.

Vēlāk pēc sarunas Pēteris aizveda uz blakus istabu, kur notiek šie seansi. Parādīja krēslu, sensorus, datoru, ar kuru strādā, pārliecināja, ka te nav nekā neparasta. Man patika lielais logs līdz grīdai, pa kuru noteikti es izvēlētos skatīties seansa laikā. Uz balkona zarā piekārta putnu barotava. Iztēlojos, kā tur pielido sarkankrūtītis vai zīlīte, lai ieturētos. Istabas vidū gaišs koka galds ar iegrebumiem, uz tā dzeltenas narcises caurspīdīgā stikla vāzē, divi portatīvie datori un daudz dažādu akmentiņu. Saskatīju šajā iekārtojumā radniecīgu dvēseli – ļoti līdzīgi izskatās arī mans darba galds ar pavasarīgām dzeltenām puķēm, datoru un pašas salasīties sniegbaltiem oļiem.

Pie labās sienas grāmatu plaukti, kas līdzīgi saimnieka ķermeņa valodai, žestiem ir atvērti skatītāju ziņkārīgajiem skatieniem. Pie kreisās – piestiprināti daži bērnu zīmējumi, kas kādreiz apmeklējuši šo kabinetu.

Pētera stāstījumā patika arī formulējums – „Smadzenes ir dinamiska, haotiska un pašregulējoša sistēma”. Pēdējais īpaši svarīgi, jo strādājot ar sevi, ievērojot smadzeņu higiēnas baušļus, var ļoti daudz ko savā galviņā sakārtot. Tam palīdz arī meditācija un psihoterapija. Savukārt, ja cilvēks lieto kādus medikamentus, tad smadzeņu pašregulācijas procesi atkāpjas.

Smadzeņu higiēna:

1.Apzināšanās (apjaust šeit un tagad mirkli).
2.Miegs (vajag izgulēties).
3.Uzturs (kā arī daudz jādzer parastu tīru ūdeni).
4.Izzināšana (vismaz reizi nedēļā jānodarbojas ar kaut ko, kas Tevi aizrauj tā, ka darot zaudē laika un telpas sajūtu).
5.Fiziskās aktivitātes (smadzeņu apasiņošana).
6.Komunikācija (turklāt dzīvā, nevis skype).

Kas ietekmē smadzeņu darbību?

Mēs visi esam kaut kur pa vidu starp šizofrēniju un pilnīgu prāta mieru un domāšanas skaidrību. Smadzeņu darbību var ietekmēt:
• Dažādas traumas. Turklāt smadzeņu satricinājuma sekas parasti cilvēks neizjūt tūlīt, bet gan pēc 15 vai pat 20 gadiem.
• Intoksikācija jeb dažādi iekaisumi.
• Stress. Turklāt visvairāk uztrauc tie cilvēki, kuri ārēji liekas ļoti smaidīgi un laimīgi, bet viņu smadzeņu ritmi ir haotiski. Šādiem cilvēkiem kādā brīdī pietiks tikai viena piliena, lai viņi salūztu vai norautos. Sevis turēšana rokās, ja iekšienē ārdās pilnīgi pretējas sajūtas, patērē milzum lielu enerģijas daudzumu.
• Ilgstoša neziņa. Rezultātā zemapziņa sāk mums melot, objektīva situācijas novērtēšana vienkārši pazūd.

Kāpēc mēs tur bijām?

Atšķirībā no Ērika, kas atnāca uz tikšanos, vadoties no zinātniskā skepticisma, tad es vēlējos saprast vai, pareizāk sakot, tīri intuitīvi sajust, vai Pēteris ir tas cilvēks, kura sabiedrībā es jutīšos komfortabli, droši un būšu atvērta kārtējam pašizziņas un pašizaugsmes procesam. Sajust, vai varu konkrētam cilvēkam uzticēties, man ir svarīgi.

Ne mazāk būtisks atslēgvārds man ir „stress”, kura ikdienas dzīvē ir gana daudz. Mazināt trauksmi un atrast līdzsvaru – arī tas man ir svarīgi. RigaBrain piedāvātā metode varētu būt viens no veidiem, kā to sasniegt (vismaz mājas lapā ievietotie raksti par to liecina).

P.S. Šo rakstu uzrakstīju uzreiz tajā pašā dienā, bet nepublicēju blogā apzināti, jo gribēju vispirms uz savas ādas (vai, pareizāk sakot, uz galvas) izbaudīt RigaBrain seansa efektu.

Turpinājums sekos …