Partijas SPAMo „pa melno”

Biju nosolījusies, ka nekad, nekad nerakstīšu vietnē par politiku, bet nu vairs nevar turēt. Birojā uz e-pastu un mājās pastkastītē katru dienu nemitīgi pienāk partiju SPAMs. Jāsaka, ka šajās vēlēšanās partijas sasparojušās ne pa jokam, apguvušas jaunākās tehnoloģijas, vārdu sakot, iet vienā solī ar laiku – kandidātu profili draugiem.lv, blogi, e-sūtījumi, diskusiju forumi u.tml.

Visaktīvākā interneta medija izmantošanā priekšvēlēšanu kampaņai, manuprāt, ir partija „Jaunais Laiks”. Šodien uz biroja e-pastu saņēmu pat divus sūtījumus – Ilutas Lāces un Gerdas Kristapsones ar aicinājumiem „balsojiet par mani, ievelkot krustiņu pie mana vārda”. Mazliet mulsināja pēdējās sūtītājas e-vēstules subject: „Gerdas Kristapsones lūgums” – vai tad nu tik ļoti jālūdzas žēlastība no vēlētāju puses, ka trūkst spēcīgu argumentu, lai pierādītu savu pozīciju.

Simpatizē vairāku deputātu atvērtība diskusijai kaut tajos pašos draugiem.lv, kur Krišjāņa Kariņa, Solvitas Āboltiņas, Valda Dombrovska izveidotie profili, publiskās dienasgrāmatas, iesaistīšanās forumā. Turklāt pēdējais izveidojis arī savu blogu - www.valdisdombrovskis.lv
Partijas izvēlētais tēls „pīrādziņš”, protams, rullē! Sākot no video klipiņiem, beidzot ar Rīgas 84.vidusskolas mājturības skolotājas plaši izsūtīto sašutuma vēstuli – kā tā var apieties ar ēdienu un ko viņi ar to gribējuši pateikt. Piebilde, ka pirms mēneša šī skolotāja zaudējusi darbu un tagad ar partijas alegoriskās idejas pārprašanu un ar SPAMa palīdzību mēģina tirgot tortes, uzvedina uz veco labo SWH reklāmas saukli – „ir cilvēki, kam nesanāk, un ir labi, ka nesanāk”.

„Tautas partija” savukārt pieturās pie vecās labās SPAMošanas pasta kastītēs. Šorīt pat izķeksēju pamatīgu „bilžu grāmatu” „ JĀstrādā!” ar Andra Ārgaļa fotogrāfijām gandrīz visās no 32 lapaspusēm. Nu, gruntīgs izdevums – papīra un drukas krāsas nav žēlots. Interesants ir atvērums ar karti, kur atzīmētas deputātu darba un dzīves vietas, telefonu vai e-pasta adrešu neatradu – laikam īsti nav svarīgs potenciālā vēlētāja viedoklis, galvenais palepoties ar dzīvojamo platību Rīgas Centra rajonā (savā rajonā neviena kandidāta kartē neatradu :( ).

Līdzīgu, bet mazliet plānāku „bilžu grāmatiņu” saņēmu arī „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”. Caur cauri izklāstīta ideja par „LATVIEŠU tautas interesēm” (uzsvars uz pirmo vārdu, ja kāds vēl nesaprata). Simpatizē šīs partijas dzīvespriecīgi dzeltenīgais un nacionālā ornamenta izmantojums partijas simbolikā. Taču kāpēc visām fotogrāfijām jābūt tik izteikti drūmi pelēcīgām, ar pieres raucošām kandidātu sejām? (it īpaši Jāņa Birka rūpju nomāktā seja ar dūri priekšplānā, kas manī neviļus izraisīja smaidu)Vai tiešām šī partija gribējusi sevi tik ļoti identificēt ar šo Latvijas ekonomiskās krīzes posmu un vai latviskais, nacionālais vienreiz nevarētu būt kaut kas gaišs, dzīvespriecīgs, aicinošs uz aktīvu rīcību un tautas vitalitāti rosinošs? Latvijai tā pietrūkst saules un cilvēciskā siltuma ...

Partijai „LPP/LC” logo nebija nemaz jādomā un jānodarbina dizaineri, jo pietiktu ar izgriezto PhotoShopā Aināra Šlesera seju, kas nu ir redzama uz katra ielas stūra – gods, kas godam. Jāatzīst, nevienu elektronisko sūtījumu neesmu no šīs partijas saņēmusi. Laikam pirmsvēlēšanu partijas budžets ir tik liels, ka nevajag nemaz nolaisties līdz vienkāršajai tautai. Partijas aģitācijas programmā dominē lielformāta vides reklāmas, mobilie reklāmas stendi un apskaužami gari reklāma rullīši televīzijā.

Vienmēr fascinējusi šīs partijas un tās „buldozera” pašpārliecinātība vārdos un apkārt bez jebkāda latviskai mentalitātei piemītošā kūtruma skandētajos lozungos – „Es pacelšu Rīgu! Rīga būs šāda! Rīgā graustu nebūs! Tā būs! „ Kas to zin’ - vai nu tās iemaņas iegūtas no itin biežās komunicējas ar mūsu valsts austrumu kaimiņiem vai no Jaunās paaudzes līdera Aleksadra Ļedjajeva harizmātiskajām runām auditorijas priekšā?

Ko kurienes tāds Šlesers? - http://www.slesersrigai.lv/lat/par-mani/ - iesaku noskatīties Šlesera video biogrāfiju – „... viņš brēca ilgi un uzstājīgi, kā rezultātā tika nosaukts par Aināru”. :)

SPAMiņu ar subject „Politiskā elite” uz e-pastiem izsūtījusi arī Viseiropas politiskā kustība „Libertas”. Sūtījums vizuāli līdzinās periodiskai informatīvai elektroniskai avīzei divās valodās – latviešu un angļu, kur pēdējā bija dominējošā (nu OK, mēs esam Eiropā). Pirmais teikums, ko šajā sūtījumā izlasīju „You're receiving this newsletter because you signed up to get updates from Libertas.” Neatceros, ka būtu pirms tam apmeklējusi šīs politiskās partijas mājas labu vai kur nu vēl vairāk parakstījusies informācijas saņemšanai. Tagad gatavojot rakstu un ieejot mājas lapā pirmais ar ko sastapos, reģistrācijas forma, kur jāieraksta sava e-pasta adrese (tiesa nav obligāta forma, bet tomēr – es te atnācu tikai pēc informācijas, nevis lai atstātu savus datus).

Vēl ir daļa anonīmo vai daļēji anonīmo SPAMotāju , piemēram, aicinājums no Nacionālā bloka ar pielikumā pievienotu barometra attēlu, lai visiem rīdziniekiem būtu skaidrs – kas ir kas? Tad ir virkne tā saucamo „skrejlapiņu partiju”, kas mazākās lapelēs cenšas iespiest galveno, turklāt pēc viņu domām jau divās valsts valodās - latviešu un krievu. Vakar , piemēram, pastkastītē bija iesviesta „Rīcības partijas” lapele ar plašu aprēķinu tabulu, kurā tikai dalītas esošo ierēdņu un valsts vīru algas uz vietu skaitu slimnīcās.

Tad nu tā, mana cenšanās nepievērst uzmanību plakātiem ar pīrādziņiem, beigtām mušām, nopietnām sejām un Šleseru, beigusies ar rakstu, jo vizuāliķes un visādi citādi „piemīlīgā” daba ņēmusi virsroku. Vienīgais, kas man joprojām neliekas tīri cilvēciski skaidrs – tā pārlieku lielā raušanās pie varas valstij tik grūtā brīdi (tādu vērienīgu aģitāciju izvēlēties pareizo sen neesam piedzīvojuši) un ar putām uz lūpām solīšanās atnest Latvijai ziedu laikus. Vai nu ierunājās patriotiskā sirdsapziņa un tik daudz cilvēku pēkšņi uzradās ar līdz šim neatklātu politiķa un līdera talantu vai nu arī kļūstu baigā ciniķe un nesaprotu, ko tad vēl te var sazagties, ja tik vēl necer uz aizdevuma naudiņām, kas teju, teju ienāks Latvijā?