Senās apsveikumu kartiņas un to simbolika
Gan Ziemas saulgriežu, gan Jaunā gada sagaidīšanas svētki ir jau aiz muguras. Daudzu māju un dzīvokļu galdus, palodzes, plauktus pilda apsveikumu kartiņas ar siltajiem vārdiem, laimes un veiksmes vēlējumiem. Bet kādi tad ir pastkartīšu pirmsākumi un kādas tās izskatījās pirms 10, 50, 100 gadiem?
Gan Ziemas saulgriežu, gan Jaunā gada sagaidīšanas svētki ir jau aiz muguras. Daudzu māju un dzīvokļu galdus, palodzes, plauktus pilda apsveikumu kartiņas ar siltajiem vārdiem, laimes un veiksmes vēlējumiem. Bet kādi tad ir pastkartīšu pirmsākumi un kādas tās izskatījās pirms 10, 50, 100 gadiem?
Izrādās, ka pirmie, kas ieviesa analogus apsveikumus mūsdienu apsveikuma kartiņām, ir ķīnieši. Sākotnēji uz šīm kartiņām obligāti norādīja tikko ciemojušos viesu un namatēvu vārdus, vēlāk pievienoja piezīmes par pievienotajām dāvanām. Taču viens palicis nemainīgs kopš senatnes – gan tad, gan tagad tiek rakstīti veselības, ilga mūža un veiksmes vēlējumi.
Tomēr pastkartītes ar apsveikumu tekstiem radās vecajā Anglijā. Kā pirmais šādas pastkartītes sūtītājs tiek uzskatīts Henrihs Kouls, kas lūdza savam draugam Džonam Gerslijam uzzīmēt Jaungada apsveikuma kartiņu. Pamatojoties uz uzzīmēto kartiņas skici, Londonā tika laists klajā 1000 eksemplāru liels pastkartīšu metiens.
Pastkartes no Lielbritānijas un Amerikas
Atklātnīšu tematikā dominē saviesīgu pasākumu attēli, saposušies bērni, kalendārs, ciparnīca, šampanietis. Daudzās pavīd laimes pakavs.
Interesanti, ka daudzās izmantoti ziedi, taureņi, vainagi, t.i., ne Ziemassvētku motīvi.
Vēlākos gados nāk gaismā vesels klāsts ar apsveikuma kartiņām ar Santa Klausu, ziemeļbriežiem un dāvanu maisiem.
Pastkartes no Krievijas
Krievija kā daudzas valstis arī pārņēma šo tradīciju. Par pirmās kartiņas Krievijā autoru pastāv divas versijas: pirmā – to 1901.gadā uzzīmēja mākslinieks Nikolajs Karazins; otrā – pastkartīte tika uzzimēta tikai 1912.gadā, to paveica Pēterburgas Mākslas akadēmijas bibliotekārs Fedors Berenštams.
Zīmētas un fotogrāfiju apstrādes. Plaši izplatīta simbolika – grezni rotāta, raiba eglīte, apsniguši lauki, egļu čiekuri, ragaviņas, smaidīga bērna sejiņa, Dzed Moroz un Sneguročka, zvēriņi (it īpaši zaķi un lāči), arī pulksteņa ciparnīca un skursteņslauķi.
Padomju gados apsveikumu kartiņas pilnas ar valsts iekārtai un aktuāliem politiskiem procesiem atbilstošo simboliku – sarkanā zvaigzne, kosmonauti, kremļa siena, stikla bumbuļi ar sudraba lietutiņu utt.
Pastkartes no Francijas
Vecajās pastartēs gozējās modes dāmas, demonstrējot gan matu sakārtojumā, gan apģērbā pēdējos modes kliedzienus. Rokās ziedi, egļu zari, dāvanu iesaiņojumi u.tml.
Vairākās pastkartītēs arī apsnigušās vecpilsētas skati, karietes, glauni ģērbti kučieri un iekšā sēdošie kungi.
Pastkartes no Vācijas
Vecpilsētu centrālie laukumi, izrotātas eglītes, bērni ar dāvanām, ģimenes idille.
Interesanti, ka daudzās apsveikuma kartiņās ir sivēntiņi kā pārticības un laimes nesēji, kā arī mušmires un dāboliņa lapiņas.
Pastkartes no Dānijas
Cūciņas Jaungada pastkartītēs iecienījuši arī dāņi, taču biežāk sastopamais tēls tajās ir rūķītis.
Pastkartes no Latvijas
Vecajās Latvijas apsveikuma kartiņā vērojama ietekme no gandrīz visas Eiropas, bet, protams, visvairāk no Vācijas – smaidīgās bērnu sejiņas, dāboliņa četrlapītes, skursteņslauķis, laimes pakavs u.tml.
Izmantotie materiāli:
Vintage Christmas card collection - http://www.mazaika.com/postcard/european0.htm
История новогодней открытки - http://www.domashnie-posidelki.ru/publ/2-1-0-525
ĻOTI mīļi! Apskatot senās kartiņas, sagribējās visus savus tuvākos pārsteigt ar apsveikumiem šādā stiliņā. Tā silti un mīļi.
ĻOTI mīļi! Apskatot senās kartiņas, sagribējās visus savus tuvākos pārsteigt ar apsveikumiem šādā stiliņā. Tā silti un mīļi.
ļoti patīkami,paldies
LV valodā nav tāds vārds - kartiņa :(