Šogad Zinātnieku naktī devāmies uz jaunatklāto Latvijas Universitātes Dabaszinātņu akadēmisko centru Torņakalnā Jelgavas ielā 1. Interesi rosināja ne tik daudz plānotie pasākumi vai lekcijas, cik pati ēka un ekskursija pa to.
Gandrīz divu stundu garo ekskursiju aptuveni trīsdesmit interesentiem vadīja vēsturnieks Juris Berže, kurš galvenokārt iezīmēja apkaimes rašanās vēsturi un koncentrējās uz koka apbūves paraugiem, kas laika gaitā piešķīrusi Čiekurkalnam individuālo seju un ir nenoliedzama vērtība, lai to apzināto, atjaunotu un saglabātu nākamajām paaudzēm.
Dodoties pastaigā pa Sarkandaugavu var iziet cauri vismaz trim gadsimtiem un apskatīt dažādu laikmetu arhitektūru. Te barčiki darbojas 25 stundas diennaktī, kedu pāri karājas uz elektrības vadiem, te atrodas kādreizējā Kārļa Ulmaņa vasaras rezidence, Latvijā lielākā alusdarītava un soda grāvis, kur kādreiz slīcināja pilsētas raganas. Vēl par rūpnīcu vēsturi, trako nama kārtības rulli, ārstēšanas metodēm 19.gs. un kā izskatījās Sarkandaugava pirms 300 gadiem.
Laiks tiešām mūs lutināja un dažās dienās varējām redzēt diezgan daudz no Parīzes, no slavenākajām vietām un arhitektūras šedevriem. Tad nu īsumā izstaigāsim vēlreiz Parīzes centra rajonus. Ja pajautā nosaukt Parīzes simbolu, tad vairākums noteikti min Eifeļa torni. 320m augstais tornis 1889.gadā tika uzcelts Pasaules izstādei un būtībā vēlāk bija paredzēts nojaukšanai. Bet nu, tā popularitāte bijusi tik liela, ka tornis stāv un funkcionē līdz šai baltajai dienai.
Izrādās portvīns radies tikai pirms 300 gadiem, kādam angļu tirgonim, pārvadājot sarkanvīnu no Portugāles un Angliju, radās doma piešaut klāt spirtu. Angļiem tā iepaticies portvīns, ka Porto kļuvusi par galveno ostas pilsētu, no kurienes saražoto transportējuši uz Grossbritāniju.